Kāpēc Latvija pērk elektroenerģiju Nord Pool biržā?
Ieraksta autors vedina domāt, ka Latvija ražo lētu elektroenerģiju, kas tiek mākslīgi sadārdzināta. Šis naratīvs plaši izplatīts jau agrāk, taču tajā nav ņemts vērā, ka Latvijas kopumā saražo mazāk elektroenerģijas nekā patērē un nozīmīgu daļu iepērk. Piemēram, pērn Latvijas patēriņš ar vietējo saražoto elektroenerģiju tika nosegts 67,5% apmērā.
Visu sev nepieciešamo elektrību Latvijas HES spēj saražot tikai atsevišķos mēnešos palu laikā. Lielāko daļu pārējās Latvijā saražotās elektrības nodrošina Latvenergo termoelektrostacijas, kurās izmanto dabasgāzi. Kā pērn oktobrī Re:Check skaidroja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons, Latvija varētu pati sevi apgādāt ar elektrību, bet dabasgāzes cenu dēļ tas būtu salīdzinoši dārgi. Lētāk esot ar biržas starpniecību elektroenerģiju pirkt no citām valstīm, piemēram, Somijas, kas vairāk nekā pusi ražo hidroelektrostacijās un atomelektrostacijās. Jāņem vērā, ka arī kopumā elektroenerģijas ražošanas jaudas Baltijas jūras reģionā ir pārāk mazas un ierobežotas ir arī tās pārvades iespējas valstu vidū, tādējādi tur, kur jaudu deficīts izteiktāks un pārvades iespējas mazākas, elektroenerģijas cena ir augstāka. Periodos, kad Latvijas HES spēj saražot visu Latvijai nepieciešamo, elektroenerģijas cena krītas. Šogad tādi netipiski citiem gadiem bija vairāki mēneši gada sākumā.
Secinājums: Ierakstā publicēta karte ir no 2022. gada 15. augusta, kad Latvijai elektroenerģijas cena Nord Pool biržā bija aptuveni četras reizes augstāka nekā tagad. Pēdējos trīs mēnešos Latvijai Nord Pool bija viena no augstākajām elektroenerģijas cenām, taču lielākā daļa klientu šogad valstī izvēlās fiksētas cenas līgumus. Mājsaimniecību elektroenerģijas cenas Latvijā pērn otrajā pusgadā nebija ES augšgalā. Augšgalā nebija arī elektroenerģijas cena juridiskajām personām, kuru patēriņš bija zem diviem tūkstošiem MWh, savukārt tām, kas patērēja vairāk, elektroenerģijas cena bija starp augstākajām ES.