8 ieteikumi, kā uzfrišināt organisma aizsargspējas, gatavojoties vīrusu sezonai

Izbaudīt sezonālus produktus

Uzturā jāturpina lietot augļus, ogas, lapu salātus, dilles, pētersīļus, lokus, baziliku, kas lielā daudzumā satur A, B, C, D, E grupas vitamīnus un svarīgus minerālus – dzelzi, selēnu, cinku, magniju, hromu, kā arī jaunās ražas dārzeņus. “Lai gan vitamīnus vienas sezonas laikā nav iespējams uzņemt tik daudz, lai to pietiktu visai ziemai, vasaras sezonā un rudens sākumā nodrošinot organismu ar vietējās izcelsmes, sezonālu, kvalitatīvu un vērtīgu uzturu, kas izceļas ar vitamīnu un citu organismam vērtīgu vielu pārpilnību, tiek stiprinātas aizsargspējas un nodrošināti visi dzīvības procesi,” uzsver Ivanda Krastiņa.

Ķert sauli

Latvijas klimatiskajos apstākļos jāizmanto ikviena saulainā diena, lai ne tikai izbaudītu siltumu, bet arī caur ādu uzņemtu tik svarīgo D vitamīnu. “Saules peldes palīdz organismam rūdīties, taču svarīgi to darīt droši, nenodarot sev kaitējumu. Lai uzturēšanās saulē būtu droša, nedrīkst aizmirst par saules aizsargkrēmu lietošanu.

Saules aizsargkrēms jālieto arī tad, ja laiks ir apmācies, jo 80 procenti bīstamo UV staru zemi sasniedz arī mākoņainā laikā,”

norāda farmaceite.

Izmantot savā labā arī lietainas un mākoņainas dienas

Gaisa peldes nozīmē uzturēties svaigā gaisā peldkostīmā, veļā vai arī kailam – arī tas norūda organismu. Turklāt

vislabāko efektu gaisa peldes sniedz tieši dzestrā laikā, kad gaisa temperatūra ir robežās no +17 līdz +20 grādiem. Ieteicams sākt ar 5–10 minūtēm, bet pakāpeniski šo laiku pagarināt līdz stundai.

Tā kā gaisa peldes neprasa fizisku piepūli, to laikā var nedaudz pavingrot – piemērota būs rītarosme, dziļās elpošanas vingrinājumi vai joga, bet lai sasniegtu rūdīšanās efektu, pēc gaisa peldēm īpaši ieteicama arī kontrastduša.

Jārēķinās, ka mākoņi aiztur ultravioleto starojumu, līdz ar to mākoņainā dienā mēs neuzņemam D vitamīnu. Līdz ar to jau dzīvošana mūsu platuma grādos lielākajai daļai palielina D vitamīna deficīta risku.

Parūpēties par D vitamīna rezervēm

“Šobrīd ir izpētīts, ka D vitamīns ir nepieciešams visu imūnsistēmas šūnu darbībai. Tas, protams, nav vienīgais faktors, kādēļ imūnsistēma strādā, bet droši var apgalvot, ka D vitamīns ir viens no galvenajiem palīgiem. Tāpat tas mazina iespēju saslimt ar tādām slimībām kā osteoporoze un vēzis. D vitamīnam varētu būt ietekme arī uz depresijas simptomu mazināšanu un emocionālā līdzsvara saglabāšanu – lai gan joprojām norisinās pētījumi, pacientiem lietojot D vitamīnu, ir novēroti pozitīvi rezultāti,” stāsta farmaceite.

Ultravioletā starojuma (UVB) ietekmē D vitamīns sintezējas ādā, tomēr

valstīs, kur saule lutina vien dažus mēnešus gadā – tai skaitā Latvijā –, D vitamīnu uzkrāt pietiekamā daudzumā nav iespējams, tādēļ būtu svarīgi to uzņemt ar pārtikas vai uztura bagātinātāju palīdzību.

D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot treknas zivis, piemēram, 100 grami laša satur vidēji 550 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna. Baltijas jūrā nozvejota laša D vitamīna saturs ir 550–924 SV 100 gramos, siļķēs un sardīnēs – 100–200 SV 100 gramos. D vitamīns ir arī citu trekno zivju, piemēram, paltusa un skumbrijas sastāvā. Vērtīgs D vitamīna avots būs arī sēnes, ja vien tās augušas saules staros. Līdzīgi kā cilvēka organismā, arī sēnēs D vitamīns sintezējas saules staru ietekmē. Viena glāze šampinjonu var saturēt līdz pat 1100 SV D vitamīna. D vitamīnu tāpat satur arī govs piens, sojas piens, auzu pārslas un olu dzeltenumi.

"Vajadzīgo D vitamīna devu iespējams nodrošināt arī ar uztura bagātinātāju palīdzību. Aptiekā pieejami dažādi D vitamīna veidi – kapsulas, tabletes, D vitamīns pulverveida, šķidrā un spreja veidā. Tāpat pieejami arī preparāti ar dažādām garšām, kas būs īpaši piemēroti pašiem mazākajiem,” teic Ivanda Krastiņa.

Atpūtināt pēdas no apaviem

Staigājot basām kājām, tiek darbināti pat vissīkākie pēdu muskulīši, kas atbild par līdzsvaru, ķermeņa atbalsta funkciju un arī stāju.

Pēdās ir neskaitāmi nervu gali, kurus stimulējot, uzlabojas asinsrite, mazinās muskuļu saspringums.

Lai panāktu vislabāko efektu, ieteicams basām kājām staigāt pa dažādiem segumiem – zāli, smiltīm, granti, olīšiem.

Pavingrot ezerā vai jūrā

Šajā sezonā

noteikti jāizmanto iespēja peldēties ezerā, upē vai jūrā. Tas jādara regulāri un jāturpina peldēt pēc iespējas ilgāku laiku arī rudenī.

“Ja ūdens šķiet auksts, lai sāktu norūdīšanos, pietiks, ja sākumā uz īsu brīdi vienkārši iegremdēsies ūdenī. Savukārt peldēšana, lēkāšana vai vienkārši kustēšanās ūdenī uzlabos ne tikai pašsajūtu, bet mazinās arī stresu, nogurumu,” padomu sniedz farmaceite.

Ieviest rīta rutīnā norīvēšanās rituālu

Lai stiprinātu organisma aizsargspējas,

pēc dušas ieteicams norīvēties ar rupjāka auduma dvieli. Tas palīdzēs stimulēt ādas receptorus un uzlabos asins cirkulāciju.

“Svarīgi rīvēšanos veikt pareizā virzienā, no perifērijas uz centru, – sāk ar pēdām un tad ar dvieli pamazām virzās uz ķermeņa augšējo daļu, neaizmirstot izmasēt arī roku un kāju pirkstus un pirkstu starpas, ausu ļipiņas un galvas ādu, jo tur atrodas daudzi organismu aktivizējoši punkti,” uzsver Ivanda Krastiņa.

Dzīvot kustībā

Pilnvērtīgi neizmantojot ķermeņa spējas, tas pielāgojas mazkustīgajiem apstākļiem un sāk funkcionēt neefektīvāk. Lai no tā izvairītos,

būtu ieteicams ik dienu ieteicams atrast laiku vismaz minimālai fiziskai slodzei, piemēram, staigāšanai, mērojot 7000-10000 soļu,

lai nodrošinātu muskuļu un orgānu efektīvu darbību, kā arī veici­nātu pilnvērtīgu fizisko darbaspēju attīstību un uzturēšanu.

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".