Ilgu laiku Ķīna ir bijis viens no galvenajiem dzinējiem pasaules ekonomikas izaugsmē. Tagad šajā dzinējā kaut kas ir salūzis, un no Ķīnas ekonomikas mašīnas izpūtēja sāk nākt melni dūmi. It īpaši izteikti tas kļuvis pēdējo nedēļu laikā, un tas radījis bažas gan investoru, gan ekonomiskās politikas veidotāju vidū.

Ko tādu Ķīnas ekonomika nav pieredzējusi vairākus gadu desmitus. Iepriekš bijusi teju garantēta izaugsme, kas ļāvusi Ķīnai nonākt otras lielākās ekonomikas statusā. Taču tagad šī ekonomika un tās modelis ir kļuvis par lielu problēmu.

Pagājušajā piektdienā Honkongas “Hang Seng” indekss nedaudz kritās, un tā vērtība kopš gada sākuma kritusies par vairāk nekā 20%. Pagājušajā nedēļā Ķīnas juaņa nokritās līdz zemākajam līmenim 16 gados, liekot Ķīnas Centrālajai bankai noteikt augstāku valūtas kursu attiecībā pret dolāru, nekā ir šīs valūtas reālā vērtība.

Problēmas, kādēļ Ķīnas ekonomikā ir radušās grūtības, ir vairākas. Pirmkārt jau – Ķīnas valdības īstenotie drakoniskie kovida ierobežojumi, kā rezultātā uz ilgāku laiku tika paralizēti atsevišķi industriālie reģioni. Pēc kovida – jaunas nedienas. Nekustamo īpašumu krīze un jaunieši, kuri nespēj atrast darbu “ideoloģiski pareizajā” ekonomiskajā sistēmā.

Spēcīgs “nācijas vadonis”, kura idejas jāstudē uzņēmumiem; partija, kas kontrolē visu notiekošo valstī, – kas gan var noiet greizi? Realitāte pierāda, ka daudz kas.