Samtiņš: Ja līgums ir par mainīgo cenu, tad, cenām pieaugot, risks paliek patērētāja pusē (1)

Viņš norādīja, ka enerģijas cenas ir bijušas ļoti svārstīgas jau pēdējos trīs gadus, jo pandēmijas laikā tika piedzīvotas ekstrēmi zemas, bet pagājušā gada otrajā pusē ekstrēmi augstas cenas, pamatā augot dabasgāzes cenai, kas tālāk veicināja elektrības cenu pieaugumu.

Pašlaik gāzes cenas nākamajai ziemai ir stabilizējušās aptuveni 50 eiro par megavatstundu (MWh) līmenī, bet elektrības cenas šobrīd vairumtirdzniecībā ir apmēram 100 eiro par MWh un nākamā gada ziemas līgumiem ap 120-130 eiro par MWh.

"Cenas, protams, svārstās, bet, salīdzinot ar iepriekš piedzīvotajām ekstrēmajām svārstībām, pašlaik tās ir salīdzinoši nelielas. Kas noteiks izmaiņas tuvākajā nākotnē? Kā vienmēr enerģētikā viens no svarīgākajiem faktoriem ir laikapstākļi," atzīmēja Samtiņš, piebilstot, ja ziemas pirmā puse būs salīdzinoši silta, tas neveicinās dabasgāzes patēriņu ne Latvijā, ne arī Eiropā un neļaus dabasgāzes cenai pieaugt. Iespējams, tā pat varētu samazināsies, un tas atstās iespaidu arī uz pārējo ziemas periodu, jo būs pilnākas krātuves un nebūs tāda spiediena uz cenām," prognozēja Samtiņš.

Tomēr viņš piebilda, ka šoziem Eiropa lielā mērā būs atkarīga no tās dabasgāzes, kas būs uzkrāta krātuvēs un tiks piegādāta ar sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kuģiem. Tādēļ, ja būs kādas problēmas ar piegādēm vai pieredzēsim aukstumu jau pašā ziemas sākumā, tad var piedzīvot straujāku cenu kāpumu, kas ietekmēs arī elektrības cenas. Pašlaik gan situācija ir stabila un pat ar lielāku iespējamību, ka notiek cenu korekcija uz leju. Tostarp Eiropas gāzes krātuves jau augustā ir par aptuveni 90% piepildītas ar gāzi. Tomēr pēdējie trīs gadi arī rāda, ka ārkārtēji notikumi jau ir teju kļuvuši par normu.

Samtiņš stāstīja, ka, krītoties enerģijas cenām, ir palielinājies to klientu īpatsvars, kas izvēlas dabasgāzes un elektroenerģijas līgumus par mainīgām cenām, cerot uz vēl lielāku cenu samazināšanos nākotnē.

"Mēs it īpaši lielākiem klientiem vēršam uzmanību uz to, ka pastāv instrumenti, kā fiksēt daļu no elektrības vai dabasgāzes cenas, nevis visu apjomu uzreiz. Ja fiksē, piemēram, pusi, tad gadījumā, ja cenas sāk augt, ietekme tomēr ir mazāka. Ja viss līgums ir par mainīgo cenu, tad tas nozīmē, ka, cenām būtiski atkal pieaugot, risks paliek patērētāja pusē," sacīja "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs.

Tāpat viņš norādīja, ka zemāku cenu gaidas un daudzu klientu atteikšanās no līgumiem par fiksētām cenām, pašlaik rada bažas par jaunu enerģijas ražošanas projektu būvniecību.

"Viens no faktoriem ir tas, ka publiskajā telpā izskan informācija par to, ka būs nullei tuvas elektrības cenas. Te es gribētu mest akmeni sistēmas operatoru dārziņā, jo "Sadales tīklam" un "Augstsprieguma tīklam" patīk iznākt ar paziņojumiem, ka tūlīt elektrība maksās nulli tāpēc, ka visi pieteiktie projekti tiks uzbūvēti. Tas nav pareizi, jo tā tas nebūs, un tas patērētājiem rada nepareizu priekšstatu par reālo situāciju.. Tas rada situāciju, ka, no vienas puses, patērētāji saka, ka neko nedarīs un gaidīs nulles cenas, jo elektrības ražošanas projektu attīstītāji būvē daudz ģenerējošo jaudu, bet, no otras puses, ja neviens neslēgs ilgtermiņa līgums, neviens neko nebūvēs un cenas saglabāsies tādas, kādas ir," sacīja Samtiņš.

Viņš gan atzina, ka tā nav tikai Latvijas, bet arī Eiropas mēroga problēma, tādēļ arī Eiropas Komisija pašlaik vērtē, kā varētu mēģināt mudināt vismaz daļēji slēgt ilgtermiņa līgumus, lai sasniegtu kopējo labumu.

Viņš uzsvēra, ka pēdējā laikā vispār rodas uztraukums par to, kur kopumā "tiek virzīts valsts kuģis" un kāda ir valdības enerģētikas politika. Piemēram, jautājumus rada daudzu amatpersonu "pārsteigums" par to, kādi ir "Sadales tīkla" tarifi, lai gan valdībā par tiem tika diskutēts jau agrāk.

"Nav skaidrības, kādi būs spēles noteikumi. Šāds haoss rada problēmas ar plānošanu un attīstību ilgtermiņā. Politikas veidotājiem pret saviem lēmumiem ir jāsāk izturēties rūpīgāk un jāsāk saprast, ka enerģētikā ir jāspēlē ilgtermiņa spēle. Piemēram, nevar teikt, ka elektrība nemaksās neko. Patērētāji tam notic, neslēdz ilgtermiņa līgumus, bet elektrības cenas pēc tam pieaugs un visiem atkal būs jāmaksā subsīdijas, jo patērētāji nespēs samaksāt rēķinus," rezumēja Samtiņš.

"AJ Power" ir Latvijā lielākā privātā enerģētikas uzņēmumu grupa, kas piedāvā individuālus risinājumus elektroenerģijas un dabasgāzes iegādei, saules paneļu projektiem, dabas resursu nodokļa administrēšanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Enerģētikas uzņēmumu grupa darbojas kopš 2014.gada, un tās apgrozījums 2022.gadā bija 90 miljoni eiro. "Firmas.lv" informācija liecina, ka grupas uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Jānis Lielcepure un Anete Freiberga-Samtiņa.