Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Finanšu sektora "kapitālais remonts": Pieņemts parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums

Saeimas ēka.
Saeimas ēka. Foto: Ieva Čīka/LETA

Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām piektdien izdevās pieņemt galaziņojumu.

Sākotnējā galaziņojuma versija pirms dažām dienām neguva nepieciešamo atbalstu, balsīm daloties pusēm. Savukārt, kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, šodien gala ziņojums pieņemts.

Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Vilis Krištopans (LPV) akcentē, ka to izdevies paveikt "pēc astoņu mēnešu darba un kopā noturētas 21 sēdes".

Izmeklēšanas komisija secinājusi, ka virkne noteikto prasību kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas, un galaziņojumā atzinusi, ka ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos attiecībā uz nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksām, kā arī attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā, norāda Krištopans.

Ziņojumā norādīts, ka pēc Moneyval 2018.gada kritiskā vērtējuma un "sarkanās kartītes" Latvijai finanšu uzraudzības jomā liela daļa pēc tam īstenotās reformas bija nepieciešamas, taču daļa no tām veiktas sasteigti, neizvērtējot visus ieguvumus vai zaudējumus valstij.

Uzņēmējiem tika dots pārāk īss laiks, lai spētu izpildīt visas jaunās prasības un noteikumus, kurus valsts virzīja lielā steigā, cenšoties izvairīties no Moneyval "pelēkā saraksta", secinājuši parlamentārās izmeklēšanas komisijas vairākums.

Ziņojumā atzīmēts, ka pēc 2018.gada valsts politika noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā vērsta uz būtiski lielāku kredītiestāžu darbības kontroli, kas stiprinājis kontroles iespējas, taču vienlaikus radījis sekas finanšu sektoram, kā arī ietekmējis citu likuma subjektu kontroli un sodīšanu.

Kā ziņots, pēc opozīcijas priekšlikuma Saeimā izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.

Svarīgākais
Uz augšu