Pašlaik jau vairs nav iemesla šaubīties, ka 23. augusta vakarā Jevgeņija Prigožina dzīvei pienāca gals. Vēl padomju gados notiesātais šeptmanis no Sanktpēterburgas, pēc tam veiksmīga ēdināšanas biznesa īpašnieks, mediju impērijas vai - sauksim lietas īstajos vārdos - "troļļu fabrikas" vadītājs un visbeidzot privātās militārās kompānijas "Vagner" vadītājs, kurš lepojās ar saviem panākumiem Ukrainas frontē. Viņš vai nu gāja bojā privātās lidmašīnas sprādzienā, vai arī inscenēja savu nāvi, vienojoties ar Kremļa mafiju. Jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu, taču daži aspekti jau ir skaidri.

Vladimirs Putins uz ziņām par Jevgeņija Prigožina nāvi reaģēja savā tempā, proti, dienu pēc incidenta. Viņš nosauca "Vagner" vadītāju par "cilvēku ar sarežģītu likteni" un izteica līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm. Diktatora nedaudz vecmodīgā ironija pastiprina aizdomas, ka tieši viņš stāv aiz Bologovskas rajonā Tveras apgabala ziemeļrietumos notikušās "Embraer-600" lidmašīnas avārijas.

Pirmie apstiprinājumi par Prigožina nāvi sāka parādīties pārsteidzoši ātri. Izskatījās, ka Krievijas oficiālajiem plašsaziņas līdzekļiem bija svarīgi šo tēmu slēgt, tādējādi apstiprinot slavenā izmeklētāja un "Bellingcat" dibinātāja Hristo Grozeva prognozi, ka Prigožins vai nu tiks nogalināts, vai arī tuvākajā laikā vadīs jaunu sacelšanos. Tā kā Prigožins palaida garām iespēju īstenot jaunu militāru apvērsumu, atlika tikai viens variants. Zīmīgi, ka teju uzreiz grupējumam "Vagner" pietuvinātie "Telegram" kanāli izsūtīja brīdinājumu, ka aicinājumi atsākt sacelšanos, lai "atriebtos par papu", ir nepatiesi.

Taču neatbildēti jautājumi paliek. Kāpēc viņš netika nogalināts uzreiz pēc apvērsuma mēģinājuma? Ko viņa nāve nozīmē grupējumam "Vagner"? Vai šai savulaik tik ietekmīgajai struktūrai ir iespējama nākotne kā politiskam spēkam? To "Rus.Postimees" jautāja vairākiem politologiem.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X