Kāpēc mēs elšam, pūšam un vaidam?

Izdevumā “MEL Magazine” 2021. gadā manuālais terapeits Roberts Haidens uz šo jautājumu atbildēja tā: “Piecelšanās no krēsla pieprasa vēdera muskuļu spēku. Jo vecāks tu paliec, jo vairāk šie muskuļi nolietojas, proti, muskuļi, kas vajadzīgi, lai pieceltos no guļus stāvokļa sēdus vai no sēdēšanas - stāvus pozīcijā, kļūst vājāki. Reizēm, nonākot šo pūļu priekšā, cilvēki aiztur elpu, cenšoties vairot muskuļu spēku. Atsākot elpot, cilvēks tad var izdvest vaidus un nopūtas.”

Gan apsēšanās, gan piecelšanās liek sasprindzināt ķermeni, protams, ne tik daudz kā, teiksim, balansējot uz bumbas treniņa laikā, bet tomēr. Šī sasprindzināšanās var likt izpūst gaisu no plaušām ar skaļāku vai klusāku vaidu. Jaunākiem cilvēkiem nav tik ļoti jāiespringst pieceļoties. Tieši tāpēc bērni teju bez mazākās piepūles var pielēkt kājās un jau pēc sekundes karāties pie griestu sijas.

Muskuļu sasprindzināšana gan nav vienīgais iemesls, kāpēc cilvēks var vaidēt piepūles brīdī. Vaids vai nopūta var būt arī verbāla reakcija uz sāpēm vai stīvumu, kas arī var veidoties, cilvēkam kļūstot vecākam. Ja tu kādu brīdi esi sēdējis, muskuļi gurnos ir palikuši stīvi, tāpēc piecelšanās laikā nopūta vai vaids var izsprukt, gribi to vai ne.

Šīs skaņas ne vienmēr ir fiziska diskomforta rezultāts. Reizēm mēs vaidam un elšam tīri ieraduma pēc. Dzīves nasta ar gadiem tomēr kļūst aizvien smagāka, tāpēc katram ir tiesības reizi pa reizei novaidēties vai izdvest smagāku nopūtu.