:format(webp)/nginx/o/2022/02/15/14367504t1h3df3.jpg)
Kā jau lielākā daļa reformu, arī augusta sākumā prezentētā slimnīcu tīkla reforma netika uzņemta ar stāvovācijām. Bet kāpēc izmaiņas veselības aprūpes tīklā vispār nepieciešamas un kas no tām gūs lielāko labumu, kāpēc nozarei nepieciešami vēl vairāki simti miljonu eiro un kā panākt, lai ārsti atgriežas valsts slimnīcās no privātā sektora, intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK stāsta Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Jāatzīmē, lai gan nereti tiek uzskatīts, ka ministriju ierēdņi ir atrauti no realitātes, jo nezina, kā ir strādāt nozarē, par kuru atbild, Jankas gadījumā tā nav. Viņa pati ir ārste interniste Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Viņa jau sarunas sākumā atzīmē, ka šī nav pirmā slimnīcu tīkla reforma - pirmā slimnīcu līmeņošana notika jau 2015. gadā, kad slimnīcas sadalīja piecos līmeņos. Arī tolaik viss nevedās raiti, piemēram, bija iecerēts zem universitātes un reģionālajām slimnīcām noteikt vienu līmeni - lokālās slimnīcas -, bet "sākās tādas pašas peripetijas kā tagad".
Maksājam par kvantitāti, nevis kvalitāti
Katra slimnīca, protams, uzstās, ka viņiem viss ir kārtībā, pakalpojumi tiek sniegti augstākajā līmenī un viņus nevajadzētu aiztikt. Ja nav objektīvu kvalitātes kritēriju, pēc kuriem slimnīcas salīdzināt, tad diemžēl nav lielu iespēju "nolikt kādu pie vietas" ar datiem. Lai kā arī izies ar slimnīcu tīkla izmaiņām, kvalitātes mērīšanu gan iecerēts sākt no nākamā gada.