Nesaskaņas ES valstu vidū var apdraudēt palīdzības sniegšanu Ukrainai (2)

Briseles pieprasījums par papildu finansējumu 86 miljardu eiro apmērā kopējam budžetam rada zināmu slogu ES valstīm, paralēli nostiprinot arī 50 miljardus eiro vērto Ukrainas atbalsta plānu tuvākajiem četriem gadiem. Tas radījis nesaskaņas ES valstu vidū, kas aicinājušas samazināt papildu finansējuma apjomu.

Kā teikts publikācijā, budžeta debates ir galvenais Rietumvalstu apņēmības pārbaudījums attiecībā pret Ukrainu. Skeptiķi gan Eiropā, gan ASV sāk norādīt uz Ukrainas pretuzbrukuma ierobežotajiem panākumiem pret Krieviju.

Brisele rosinājusi noteikt pēdējo finansējuma paketi Ukrainai, kas būtu paredzēta Ukrainas četru gadu atbalstam, lai novērstu politisku nestabilitāti Kijivā. ES ministri atjaunos konsultācijas pēc vasaras pārtraukuma, un atbalsts Ukrainai būs viens no galvenajiem jautājumiem ES ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmes dienaskārtībā.

Līdz šim pārrunas par Ukrainas finansēšanu bija apgrūtinātas, jo Eiropas Komisija apvienoja atbalsta Ukrainai palielināšanu ar prasību palielināt valstu nacionālos budžetus, tostarp ņemot vērā izdevumu pieaugumu, kas saistīts procentu likmju pieaugumu un ES ierēdņu algu palielinājumu.

Vairākas ES dalībvalstis paziņojušas, ka lai arī palīdzība Ukrainai ir saprātīgs solis, daudzi palīdzības paketes elementi ir ES budžeta iekšējās pārvaldes problēmu rezultāts, kam nav nepieciešami papildu rezultāti.

Tādas valstis kā Vācija un Nīderlande, kuras izrāda lielāko pretestību, norāda, ka procentu likmju palielināšana un ierēdņu algu paaugstināšana nedrīkst skart nacionālos budžetus, jo tam jāskar ES kopējo budžetu.

“Laiks nav īpaši piemērots. Valdībām nākas pašām pieņemt grūtus lēmumus pašu mājās, un tagad Brisele aicina vēl vairāk padziļināt problēmas.

Godīgi sakot, frāze, ka “Briselei ir vajadzīga mūsu nauda, lai palielinātu Eiropas Komisijas pārstāvju algas atbilstoši inflācijai”, nav tā labākā iekšpolitiskā reklāma jebkuram nacionālās valdības līderim,” sacīja vairāki ES diplomāti.

Strīds rada bažas, ka ES budžeta sarunas kļūs par saspringtākajām turpmākā gada laikā. Jūnijā Eiropas Komisija lēma, ka 2021.-27. gada budžets jāpapildina par 66 miljardiem eiro, ko finansētu ES dalībvalstis. Brisele atsevišķi piedāvāja noteikt vēl 20 miljardu eiro izdevumus ieroču piegādēm Ukrainai.

66 miljardos eiro tiek iekļauti gandrīz 19 miljardi eiro, kas paredzēti negaidīti augsto procentu likmju radīto izdevumu segšanai. Aptuveni divi miljardi paredzēti administratīvo izdevumu pieaugumam, tostarp ierēdņu algu celšanai. 15 miljardi paredzēti izdevumiem, kas saistīti ar migrācijas pieaugumu, un valstu iekšējai finansēšanai, un 10 miljardi dažādām iniciatīvām.

Vairāku gadu finanšu programma (MFF) Ukrainai paredz 17 miljardus eiro vērtus grantus Kijivai, kā arī 33 miljardus eiro vērtus kredītus. Kopumā MFF ir 50 miljardus eiro vērta, un to paredzēts īstenot četru gadu periodā, lai nodrošinātu Ukrainas iekšpolitisko stabilitāti. Brisele aicinājusi arī citus finanšu donorus atbalstīt šīs programmas īstenošanu.

Lielās ES dalībvalstis pašlaik spriež, kā papildināt MFF un sasniegt kopēju pozīciju. Ļoti iespējams, ka debates par šo programmu ilgs līdz gada beigām.

“Decembrī visiem šiem jautājumiem būs jābūt atrisinātiem. Mums būs vajadzīgas atbildes,” sacīja ES pārstāvis, kurš piedalījies pārrunās par Ukrainas finansēšanu.

Pašlaik ES 27 dalībvalstis tiek lūgtas dot līdzekļus 20 miljardus vērtajam Briseles bruņojuma fondam, ar kā palīdzību paredzēts sniegt militāru atbalstu Ukrainai tuvāko četru gadu laikā.

Šis fonds ir kā daļa no “Eiropas drošības saistībām Ukrainai”, kā aicinājums pasargāt Ukrainu un Eiropu no Krievijas agresijas. Šis jautājums tiks apspriests ES valstu aizsardzības un ārlietu ministru vidū.