Infografika ⟩ Vidējā alga Latvijā pieaugusi par 12% (3)

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gada otrajā ceturksnī augusi par 11,9%, sasniedzot 1519 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,2%, sasniedzot 1549 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1492 eiro, kas ir pieaugums par 10,7% salīdzinājumā ar 2022.gada otro ceturksni.

2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3%, bet stundas samaksa - par 14,1%.

Savukārt vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, šogad otrajā ceturksnī bija 1114 eiro, kas ir 73% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada otrajā ceturksnī bija 1215 eiro, kas, salīdzinot ar 2022.gada otro ceturksni, ir pieaugums par 137 eiro jeb 12,7%. Vienlaikus darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad otrajā ceturksnī bija 888 eiro, kas gada laikā ir pieaugums par 11%.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, proti, pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei - mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Statistikas pārvaldē arī informē, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni Latvijā pieauga kopumā par 13,2% jeb 399,4 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, auga par 7700 jeb 1%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē - par 20,2% (lielākais pieaugums zivsaimniecībā), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - par 19%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - par 18,9%, transporta un uzglabāšanas nozarē - par 18% (lielākais pieaugums gaisa transporta nozarē), enerģētikas nozarē - par 15,2% un valsts pārvaldē - par 14,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka straujāku kāpumu ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē un enerģētikas nozarē ietekmēja ne tikai atalgojumam paredzēto līdzekļu palielinājums, bet arī pilnas slodzes darbinieku skaita kritums.

2023.gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbībās - 2656 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 2523 eiro, enerģētikā - 2041 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - 1937 eiro, valsts pārvaldē - 1777 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1710 eiro, veselības un sociālajā aprūpē - 1662 eiro, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijas nozarē - 1582 eiro un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē - 1552 eiro.

Zemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 985 eiro pirms nodokļu nomaksas.

2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022.gada otro ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk pieaugusi Pierīgā - par 14,9% un Vidzemē - par 14,1%.

Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā - 1690 eiro, savukārt zemākā tā bija Latgalē - 1077 eiro, kas ir par 36% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos, izņemot Zemgali. Lielākais samazinājums bija vērojams Pierīgā - 3,1 procentpunkts.

Statistikas pārvaldē norāda, ka samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī pieauga par 13,8% un bija 10,48 eiro.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,55 līdz 13,12 eiro jeb par 13,6%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 13,3% un nostrādāto stundu samazinājums par 0,3% gada laikā.

2023.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada otro ceturksni, Lietuvā un Igaunijā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga līdzīgi, proti, Igaunijā - par 12,4%, bet Lietuvā - par 12,3%.

2023.gadā visās Baltijas valstīs tika palielināta valstī noteiktā minimālā alga. Visstraujākais minimālās algas pieaugums bija Latvijā - par 24% jeb no 500 eiro līdz 620 eiro, kamēr Lietuvā kāpums bija par 15,1% jeb no 730 līdz 840 eiro, bet Igaunijā - par 10,9% jeb no 654 eiro līdz 725 eiro.