Sāls vietā asara jeb kad zelta kumoss iesprūst kaklā. Gastroperformance "Brīvības cena"

Šī nav mana pirmā pieredze radošās apvienības “Skudras metropole” rīkotajās gastronomijas performancēs – varu teikt, ka pat "uzaudzēta" pieredze un sava vērtēšanas skala, jo redzēts, sajusts un baudīts šo gadu laikā ir tik daudz. Tomēr, dodoties uz šo, pakrūtē jutu mazliet spiedošu sajūtu. Parasti, uz Gundegas Skudriņas performancēm ejot, iekšā mājo satraukums, kas ātri vien pārtop vieglā priekā, mirkļa baudā un dzirkstošos smieklos, bet šoreiz bija tā savādāk... Zinot Gundegas Skudriņas emocionālo dabu, mākslinieka aci un brīnumaino fejas burvestību to visu novest līdz taustāmam, sajūtamam un baudāmam rezultātam, kā arī saprotot, kas ir performances tēma, radu izskaidrojumu savai priekšnojautai... Un tā mani nepievīla. 

Skarbi un tieši. Skaisti un trausli. Patiesi un līdz saknēm. Tā turpinājās šis gastropiedzīvojums trīs stundu garumā.

Viss aizsākās ar ievadā pieminēto izvēli: atsakies no viena no četriem mantojumiem – nosaki savu Brīvības cenu.

Es izdzēsu "Valodu" un tajā pašā sekundē iedomājos, kā, nez, tas būtu, ja vairs nekad mūžā nedzirdētu skaistos vārdus "es tevi mīlu"; "cik jauki!"; "labrīt!"; "paldies tev"; "tu esi mans draugs..."; "mīļo meitiņ..."; "Latvija".

Nākamais emocionālais satricinājums jau mūs gaidīja aiz stūra, kur Rīgas Domes sēžu zālē mūs kā zaldātiņus sasēdināja vietās, kur ikdienā sēž un lemj tautas kalpi. Aktrises Janas Herbstas iestudētais fragments no teātra lasījuma “Bagāžas stāsti” lika sajusties smeldzīgi un pat neērti – tu te sēdi siltumā, drošībā un tev nav jāizvēlas piecās minūtēs, ko paķert līdzi, dodoties projām. Kaut kur dodoties un nezinot, vai maz atpakaļceļš būs. 

Tad zālē ienesa "pārpilnības ragu", no kura bira Mēness izmēra siera rituļi, balzama krūkas un kaviāra bundžas. "Ņem! Ņem! Nu ņem," steidzina tevi kaut ko no tā visa izvēlēties. Drīzāk pat ātri pagrābt, nedomājot.  Un, ticiet man, roka pastiepjas automātiski, bet pretī tu saņem asu sitienu pa plaukstu un "apzeltītu tupenīti". Rokās tev spīd šefpavāra Mārtiņa Sirmā apzeltīts vārīts kartupelītis, un kodiens no tā nudien atgādina Polaņska režisēto filmu "Pianists", kur Adriens Brodijs, bada mākts, ēda visgaršīgāko kartupeli pasaulē. Šis tāds bija. Nu patiesi!

Nākamā performances valoda bija dejas valoda, kurā stāstu izstāstīja Lienes Gravas horeogrāfija. Trausli kā naktstauriņi sitas pret spuldzīti un vienlaikus stipri un balstoši kā atlanti tur zemeslodi.

Ne vārda var neteikt, ja kustība, solis, satvēriens kā asinis rit dzīslās, apasiņojot katra klātesošā sirdi. 

Tad jau bija laiks sēsties pie garā "Dieva galda", ko rotāja Ukrainas simbols – neskaitāmas saulespuķes. Puķes, kā vienmēr, tiecās pretī saulei, kura gan šovakar nebija manāma, bet to kāti balstījās ķieģeļu drupās un trauku lauskās, kas atvestas no kara plosītās Ukrainas zemes.

Atskanēja griezīgas sirēnas, sākās trauksme, un šis skaistums, cerība, Ukrainas simbols tavu acu priekšā tika brutāli iznīcināts. Katrs saulespuķes kāts tika salauzts, izvarots, izmētāts pa galdu. Kādam no mums roka sniedzās to paglābt, bet arī tas nemainīja notiekošo... Tas tā vienkāŗši nenotiek.

Un tad jau mūs veda cauri ceļojumam: zeme, valoda, kultūra un dzīvība. Lai saprastu, kādu izvēli mēs pirms brīža izdarījām – ko no savas identitātes izdzēsām...

To visu mums atklāja mākslinieces Asaki performance "Brīvība nav brīva", Rick Feds, Monocondas un Olhas Lebiedevas jaundarbs, unikālā scenogrāfija ar dizainera Mārča Ziemiņa interaktīvajiem galdautiem, florista Valtera Ozoliņa ziedu kompozīciju skaistums, modes dizaineres Unas Bērziņas tekstilmāksla, mākslinieces Ganna Bogačuka un latviešu mākslinieki Those Guys Lighting gaismas projekcijas un, protams, baudot restorāna 3 Pavāri un Jurija Kovriženko gatavoto maltīti.

Katrs performances cēliens bija īsts emociju cunami – no ļoti skumjām sajūtām un smeldzes vilnis pacēla atpakaļ cerībā un ticībā. Un tad jau atkal tu sastopies ar realitāti, kas sāp, un kopā ar ēdiena kumosu sajūti asaras sāļo garšu. 

Uz galda tiek mestas saujas ar graudiem, tu dzirdi, cik gājuši bojā nevainīgo un bērnu. Cik izpostītu likteņu. Saulespuķu sēklu birums uz galda simbolizēja izpostīto Ukrainas zemi, laukus, mājas. Tu skaties, kā uz galda nikni tiek mesti čiekuri, un ausīs iegriežas teiktais: "Ukraina ir pasaulē nomīnētākā zeme, lai to atmīnētu, vajadzēs 750 gadus!" Nopūta pēc nopūtas. Skatiens galdā. Bet tad jau atkal mēs virzāmies uz priekšu un kopīgi no rokas rokā tinam galdautu, lai dotu vietu jaunajam.

Gaismai ir jāuzvar  - ko šī gastroperfomance arī visiem parādīja.... Kad pie garā "Dieva galda" mēs aizdedzām viens no otra svecīti, lai pieminētu vairs šai pasaulē neesošās dvēselītes, vairumam no mums acīs sariesās asaras. Un, ja kādam vēl acīs nemetās miklums, tad, atskanot dziesmai "Lec saulīte", kas ir īsta Gaismas mantra, tas notika...

Gaisma uzausa! Auseklis.

Un tapa skaidrs - neviena izvēle nebija pareiza! Mēs nedrīkstam neko no tā visa atdot - nedz zemi, nedz valodu, nedz kultūru, nedz dzīvību. Tāda ir "Brīvības cena" -  to visu sargāt, atjaunot un paturēt - neatdot!

Domāju, katram no mums šī bija arī mācību stunda un atgādinājums, ka nekas nav beidzies. Mēs nedrīkstam pierast pie sajūtas, ka risinās karš, jo tam tā nav jābūt...

Jā, mēs neesam kara laukā, bet mēs varam palīdzēt aizvien...

Par projektu “Ukraine. Residence of freedom”

Rezidences laikā tapuši 13 jaundarbi desmit dažādās mākslas kategorijās – dizainā, mūzikā, glezniecībā, horeogrāfijā, aktiermākslā u.c. nozarēs, ko radījuši 24 Latvijas un Ukrainas mākslinieki. Mākslas rezidenci četrās darbības dienās apmeklēja vairāk nekā 600 cilvēku – gan vērojot mākslas darbu tapšanu klātienē, gan piedaloties ekskursijās un teātra lasījumos, baudot gastronomiskās performances u.c. rezidencē rīkotajos pasākumos.

Paredzēts, ka tuvākajā laikā projekts tiks realizēts arī citās Baltijas valstīs un Skandināvijā.

“Rezidences laikā neierastos apstākļos ir tapuši visdažādāko un neparastāko veidu, apstākļu un formu darbi. Šis projekts ir ļāvis māksliniekiem atklāt savu spēju un brīvības robežas, kā arī veidot jaunas savstarpējas sadarbības nākotnē. Mākslinieki arī ir pārkāpuši savai personiskajai radīšanas izpausmei un atraduši veidu, kā mijiedarboties divu kultūru māksliniekiem. Rezidences laikā ir radīti emocionāli spēcīgi darbi un vēstījumi, kas apmeklētājam liek aizdomāties padziļinātāk par šā brīža situāciju un apstākļiem – ka karš joprojām ir un mēs nedrīkstam pie tā pierast,” uzsver projekta virsproducente Gundega Skudriņa.

“Mēs radījām mūsu auditorijai īstu emocionālu cunami – no sāpēm līdz cerībai, cauri tumsai līdz gaismai. Man šķiet, ka projektam “Ukraina. Brīvības rezidence” ir starptautiska projekta potenciāls, kas pasaulei atklās daudzus interesantus jauno mūsdienu mākslinieku vārdus,” saka projekta iniciatore Natālija Čizova.

Izsoļu platforma atvērta https://airauctioneer.com/ukraine-residence-of-freedom ar rezidences pirmajiem mākslas darbiem no izstādes daļas.

Izsolē darbus varēs iegādāties līdz pat 5. septembrim.

Projekta iniciatori un autori ir Natālija Čizova (Natali Chyzhova, UA), Gundega Skudriņa (LV), Toms Veiss (LV), Daša Bilenko (Dasha Bilenko, UA) un Aleksa Morozova (Alex Morozova, UA).

Vairāk informācijas par projektu:

Mājas lapa: https://freedomua.world/lv/

Facebook

Instagram