Mirušais tūrisms Krimā jeb kā Ukrainas veiksmīgās operācijas piespiedušas krievus mainīt atvaļinājuma plānus (1)

Pēdējo nedēļu laikā Krima pieredzējusi virkni uzbrukumu, tostarp uzbrukumu no jūras, ko veica Ukrainas specdienesti. Tāpat retums vairs nav uzbrukumi ar bezpilota lidaparātiem. Viens no kārdinošākajiem Ukrainas mērķiem ir sauszemes tilti, kas savieno Krimu ar Krieviju, kā arī ar Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainas dienvidos.

Ukraina ir uzņēmusies atbildību par dažiem no šiem uzbrukumiem, un valsts aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs brīdinājis, ka šādi uzbrukumi turpināsies.

Ukrainas pretuzbrukums un uzbrukumi Krimai liek pārvērtēt krievu tūristu atvaļinājuma plānus. Krieviete Svetlana, kura iepriekš strādāja tūrisma aģentūrā Krimā, ir zaudējusi darbu drošības situācijas pasliktināšanās dēļ. Viņa sacīja CNN, ka šovasar pameta Krimu un pārcēlās uz Sanktpēterburgu.

“Es nesen biju atgriezusies Krimā ar cerību, ka situācija normalizēsies un konflikts tiks atrisināts. Tomēr tur nekas nav mainījies un diez vai [drošības situācija] uzlabosies tuvākajā laikā,” teica Svetlana.

“Tūrisms [Krimā] ir miris. Pagājušajā gadā bija ievērojami mazāk tūristu, bet šogad Krimā tūristu tikpat kā nav. Pagājušajā gadā, kad sākās konflikts, tūristi atcēla rezervācijas, bet šogad neviens pat neko nerezervēja,” sūdzas Svetlana.

Krimas ekonomika ir pilnībā atkarība no tūrisma. Krievijas nozīmētās marionetes, kuras vada Krimas varasiestādes, lūgušas tūristus apmeklēt Krimu, neraugoties uz uzbrukumiem. Krimas Tūrisma un atpūtas ministrija pat izveidojušas “karsto līniju” tūristiem, lai palīdzētu atpūtniekiem, kuru atpūtu izjaukuši uzbrukumi un sprādzieni.

Tūrisma operatori un viesnīcas piedāvā milzīgas atlaides, lai piesaistītu tūristus. Krievijas Tūrisma industrijas asociācija paziņojusi, ka viesnīcu cenas Krimā ir kritušās par 30%, ņemot vērā samazināto pieprasījumu.

Tomēr arī atlaides nestrādā. Krimas viesnīcās augustā bijuši rezervēti vien līdz 40% numuriņu, un tas nozīmē, ka lielākā daļa viesnīcu numuriņu bijuši tukši.

Krievijas tūristu vidū Krima vienmēr ir bijis populārs tūrisma galamērķis. Lielākā daļa šo cilvēku devušies uz Krimu, lai atcerētos padomju laikus, bet pēc 2014. gadā notikušās Krimas okupācijas pussalā bija vērojams ievērojams krievu tūristu pieplūdums.

2015. gadā Krimu apmeklēja pieci miljoni tūristu, bet 2021. gadā šis rādītājs bija pat 9,4 miljoni. Pēdējos gados Krimas ekonomiku būtiski atbalstīja Krievijas valsts subsīdijas, kā arī ievērojamā tūristu plūsma.

Viens no lielākajiem infrastruktūras objektiem, kas uzbūvēts pēc Krimas okupācijas, ir tilts, kas Kerčas šaurumā savieno Krimu ar Krievijas kontinentālo daļu.

2022. gada februārī un martā, kad lielākā daļa Eiropas valstu, kā arī citas pasaules valstis slēdza savas robežas krievu tūristiem, Krievijā tika prognozēts, ka Krima piedzīvos īstu vietējo tūristu bumu. Tomēr notika pretējais, un krievi drošības apsvērumu dēļ izvēlas citus galamērķus, nevis Krimu.