FAKTOMĀTS ⟩ Vai Baltkrievija melo par Baltijas valstu un Polijas motīvu slēgt robežu “kritisku incidentu” gadījumā?

Kaut arī Aleksandra Lukašenko režīms nav tieši atbildējis uz šo paziņojumu, Baltkrievijas Drošības komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Volfovičs darba vizītes ietvaros Brestas pilsētā 29. augustā paudis: «Tie ir meli, ka mēs palīdzam migrantiem nokļūt Eiropas teritorijā. Paziņojumi, ka Baltkrievija apdraud savus kaimiņus, uzņemot «Vagner» spēkus, ir absolūti nepamatoti. Šie cilvēki tikai uztur savas profesionālās prasmes Baltkrievijas teritorijā. Ar viņiem tika noslēgti instruktoru apkalpošanas līgumi.» 

«Viņi [kolektīvie Rietumi – red.] nepiemin, ka ik nedēļu poļi mēģina uz Baltkrieviju «izstumt» vairāk nekā 100 cilvēku, ko nepieļauj mūsu robeždienesti. Viņi izmet līķus, sit migrantus, kuri mums vēlāk jāārstē.»

Savukārt nedēļu pirms Baltijas valstu un Polijas paziņojuma Baltkrievijas Ārlietu ministrija savā mājaslapā komentēja Lietuvas lēmumu slēgt divus robežšķērsošanas punktus ar Baltkrieviju: «Oficiālā Viļņa jau sen un nesekmīgi cenšas neļaut lietuviešiem doties uz mūsu valsti [..].

Acīmredzot prezidenta vēlēšanu priekšvakarā kaimiņvalsts varasiestādes ir nopietni nobažījušās, ka viņu iedzīvotāji redz, ka Baltkrievijā ir droši un ērti [..].»

Oficiālajos paziņojumos Baltkrievija norāda, ka Baltijas valstu motivācija lemt par iespējamu robežas slēgšanu saistībā ar tieši drošības apdraudējumu Baltkrievijas īstenotā hibrīdkara dēļ, izmantojot mākslīgi radītas migrantu plūsmas, ir melīga. Patiesībā migrantus Baltkrievijas virzienā atgrūžot Polija. Savukārt Lietuva lēmumu slēgt divus robežšķērsošanas punktus pieņēmusi tuvojošos prezidenta vēlēšanu dēļ (paredzētas 2024. gada maijā), nevis tāpēc, ka Baltkrievijas provokācijās saskata reālu apdraudējumu. Tomēr Lukašenko režīma realitātes versija var tikt uzskatīta par faktu sagrozīšanu.

Baltkrievija turpina veikt bīstamas darbības attiecībā pret Baltijas valstīm un Poliju

2023. gada 1. augustā Polijas Ārlietu ministrija konstatēja, ka divi Baltkrievijas militārie helikopteri neatļauti iekļuvuši valsts gaisa telpā. Polija norādīja, ka robeža tika pārkāpta Belovežas reģionā. Helikopteri lidoja nelielā augstumā, kas ļāva tiem izvairīties no atklāšanas. Par notikušo nekavējoties tika informēts Pentagons un NATO. ASV Valsts departamenta preses sekretārs Metjū Millers vēlāk sacīja, ka NATO un ASV uzmanīgi uzrauga Austrumeiropā notiekošo, taču šobrīd neredz iemeslu ierosināt Ziemeļatlantijas hartas 5. pantu. Savukārt oficiālā Minska iepazīstināja ar atšķirīgu notikumu versiju. Kā informē Baltkrievijas Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija, helikopteri patiešām šķērsojuši robežu, bet par to Polijas puse tikusi informēta iepriekš. Tā kā Varšava par to laicīgi esot bijusi informēta, Polijas robeža neesot nelikumīgi pārkāpta.

Polija uzskata, ka «helikopteru incidents» uzskatāms par turpinājumu virknei nedraudzīgu darbību no Baltkrievijas puses. Šeit minama arī migrācijas krīzes radīšana uz ES robežām, kā arī vismaz 100 Vāgnera algotņu pārvietošana uz Suvalku koridoru. Pamatojoties uz to, Varšava kopā ar Baltijas valstīm vienojās par šī raksta sākumā minētajiem noteikumiem, uz kuru pamata varētu pilnībā slēgt robežas ar Baltkrieviju. Baltkrievijas teritorijā kopumā atrodas četri tūkstoši «Vagner» algotņu, un tas rada nopietnus draudus Baltijas valstīm un Polijai, kā arī Ukrainai. Šo skaitli apliecina arī Ukrainas Speciālo operāciju spēku dati.

Arī Latvija vēl šonedēļ pieņēmusi lēmumu piešķirt papildu līdzekļus, lai paātrinātu infrastruktūras izbūvi uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, tam attiecīgi atvēlot vairākus miljonus eiro. Šāds lēmums pieņemts, citējot pieaugošus ģeopolitiskos riskus uz Austrumu robežas, tajā skaitā pastiprinātas migrācijas plūsmas.

Vislielākie zaudētāji no robežu slēgšanas – politieslodzītie un citi Lukašenko režīmam nedraudzīgi elementi

Robežu slēgšana nozīmē sauszemes sakaru blokādi starp ES un Baltkrieviju. Šajā sakarā apvienotais Baltkrievijas pārejas kabinets (Baltkrievijas trimdas valdības), kuru vada opozīcijas līdere Svetlana Cihanouska, aicinājis ES valstu līderus paturēt robežas atvērtas pēc iespējas ilgāk, kā arī domāt par par humānā koridora atvēršanu, caur kuru politiskie bēgļi varētu šķērsot robežu.

Latvijas iekšlietu ministrs Māris Kučinskis sarunā ar Latvijas Radio norādījis, ka arī robežas slēgšanas gadījumā tiktu respektēta Baltkrievijas opozīcijas aktīvistu vēlme izbraukt no valsts. Līdzīgi arī Polijas iekšlietu ministrs Mariušs Kaminskis, ņemot vērā reālo robežu slēgšanas iespējamību, solīja palīdzību visiem, kas tiek pakļauti politiskai vajāšanai, un solīja izstrādāt atbilstošus mehānismus sadarbībā ar Baltkrievijas opozīciju. Šobrīd gan nav skaidrības, kā problēma tiks risināta.

Kritiskā situācija, ar kuru sastopas baltkrievi, aktuāla arī kāda cita jautājuma dēļ. Daudziem no Baltkrievijas izbraukušajiem dažādu iemeslu dēļ nepieciešams atjaunot pasi vai citus dokumentus. 2023. gada vasarā stājās spēkā likuma grozījumi, kas paredz, ka  Baltkrievijas varasiestādes ar tiesas spriedumu var atņemt pilsonību cilvēkiem, kuri pametuši valsti. Daudzi emigranti saskaras ar nespēju atjaunināt vai nomainīt savu pasi. Tas padara neiespējamu gan pārrobežu ceļošanu, gan dokumentu uzturēšanās atļaujas iegūšanai uzņēmējvalstī noformēšanu. Šo problēmu varētu risināt ar apvienotā Baltkrievijas pārejas kabineta izsniegtajām «Jaunās Baltkrievijas pasēm». Šobrīd ir izveidots pases makets, kas tika prezentēts īsi pēc t.s. helikopteru incidenta uz Polijas robežas. Baltkrievijas opozīcija atvērusi arī 20 ārvalstu pārstāvniecības (vēstniecības). Tomēr Baltkrievijas «Jaunās Baltkrievijas pases» vēl nav starptautiski atzītas, padarot daudzu baltkrievu dzīvi trimdā ļoti sarežģītu.