Nosaukta attālinātajam darbam un atpūtai labākā pilsēta pasaulē

IWG sastādīja reitingu no 26 pilsētām pasaulē, novērtējot tās skalā no 1 līdz 10 astoņās kategorijās – klimats, kultūra, dzīvošanas apstākļi, transports, ēdieni un dzērieni, “laimes indekss”, interneta ātrums, elastīgo darba vietu pieejamība.

Barselona saņēmusi augstāko novērtējumu par visātrāko pieejamo internetu, kā arī relatīvi lētākajām dzīvesvietām. Vidējā īres maksa par dzīvokli šajā pilsētā ir 1158 dolāru mēnesī, kamēr Ņujorkā šis rādītājs ir vairāk nekā trīs reizes augstāks – 3632 dolāri mēnesī.

Kafijas tase vienā no Spānijas lielākajām pilsētām maksā 2,7 dolārus, salīdzinot ar 4,9 dolāriem Losandželosā vai 4,6 dolāriem Pekinā.

“Atlasījām galvenos faktorus, kas nepieciešami optimālam darbam, tostarp galvenās prasības dzīvošanai konkrētā vietā,” norādīja IWG Singapūras nodaļas vadītājs Darens Rodžers.

Pēc viņa teiktā, ir tādi faktori, kas ietekmē produktivitāti, piemēram, interneta ātrums un vieta, kur elastīgi strādāt.

“Tādēļ Barselona, kas zināma ar savu vētraino kultūras dzīvi un teju nepārtraukti saulaino laiku, ir ideāla vieta, kur strādāt attālināti un atpūsties,” teica Rodžers.

Pēc IWG versijas, neskaitot Barselonu, pirmajā desmitniekā ierindojamas tādas pilsētas kā Toronto, Pekina, Milāna, Ņujorka, Riodežaneiro, Amsterdama, Parīze, Džakarta un Lisabona.

Tāpat IWG aptaujāja vairāk nekā 1000 darbinieku, no kuriem 57% pēdējā gada laikā ir izvēlējušies “darba atvaļinājuma opciju”. Respektīvi – devušies atpūsties uz ārzemēm, taču tajā pašā laikā turpinājuši attālināti veikt savus darba pienākumus.

Koronavīrusa pandēmijas sākumā lielo kompāniju vadītāji bija pārsteigti, cik produktīvi bija darbinieki, strādājot no mājām. Trīs gadus vēlāk situācija ir mainījusies, un uzņēmumu vadītāji arvien aktīvāk mēģina panākt klātienes darba atgriešanos, ņemot vērā, ka attālinātā darba produktivitāte krītas.

Ir pētījumi, kuros gan var secināt ko citu. Nesen Stenfordas universitātes pētnieks Nikolass Blūms apkopojis vairākus pētījumus, no kuriem secināts, ka attālinātā darba laikā produktivitāte krītas par vidēji 10%, savukārt hibrīdmodelis ļauj darba produktivitāti saglabāt nemainīgu vai pat nedaudz pieaudzēt.