Septembra satiksmes drudzis: kas šoferus kaitina visvairāk, un kā no tā izvairīties? (1)

"If Apdrošināšanas" veiktajā aptaujā noskaidrots, ka visvairāk uz ceļa autovadītājus kaitina tie braucēji, kuri nerāda pagrieziena signālu, - tā apgalvoja 71% respondentu. 55% aptaujas dalībnieki pauda sašutumu, ka priekšā braucošais pēkšņi strauji bremzē. 46% ir aizkaitināti, ka citi autovadītāji auto vadīšanas laikā lieto mobilo tālruni, savukārt 42% aptaujāto ir dusmīgi, ja citi autovadītāji izvēlas lēnāku braukšanas ātrumu par atļauto, tādējādi palēninot pārējo satiksmes kustību, kā arī ja viņu braukšanas joslā pēkšņi iespiežas cits transportlīdzeklis. Rezultāti liecina, ka puse (51%) autovadītāju bīstamās situācijās žestikulē vai kliedz uz citiem satiksmes dalībniekiem.

Pieaug sīku satiksmes negadījumu skaits

"If Apdrošināšanas" transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš stāsta, ka kaitinošu situāciju skaits uz ceļa septembrī pieaug.

"Līdz ar mācību gada sākumu pilsētās atkal pastiprinās satiksmes intensitāte. Tā rezultātā palielinās sīku satiksmes negadījumu skaits. Izplatītākie iemesli, kādēļ rodas sadursmes, ir drošas distances vai intervāla neievērošana, neuzmanīga braukšana apļveida krustojumos, kā arī nervoza auto vadīšana sastrēgumu laikā. Vidējie zaudējumi automašīnām, kas iekļuvušas nelielos negadījumiem, ir vairāki simti eiro, bet nereti var sasniegt arī krietni lielāku summu, ja auto ir jaunāka izlaiduma gada, it īpaši, ja bojājumi nodarīti detaļām, kuru ražošanā izmantotas modernās tehnoloģijas," atklāj Kubliņš, piebilstot, ka būtu labi, ja autovadītāji savos viedtālruņos lejupielādētu saskaņotā paziņojama elektronisko formu, kas pieejama Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tīmekļa vietnē, lai varētu operatīvāk un precīzāk reģistrēt satiksmes negadījumu.

Īpaši jaunā mācību gada sākumā autovadītājiem pirms izbraukšanas no mājām būtu lietderīgi pārbaudīt informāciju par satiksmes situāciju, lai plānotu sava maršruta ilgumu, tāpēc "If Apdrošināšanas" eksperti aicina izmantot lietotni "Waze" vai "Google Maps" un satiksmē būt saprotošiem citam pret citu.

Salīdzinot ar Baltijas valstu satiksmes kultūru, var pamanīt, ka līdzīgāki paradumi ir Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem, kam nepatīk, ja satiksmē netiek lietoti pagrieziena signāli, kā arī tiek praktizēta pēkšņa strauja bremzēšana, taču aptauja parādīja, ka Igaunijas autovadītāji ir emocionālāki par citiem, īpaši sastrēgumos. Igaunijas autovadītājus vairāk nekā viņu dienvidu kaimiņus satrauc, piemēram, kad kāds pēkšņi iebrauc viņu braukšanas joslā.