Baltijas valstīs tiek runāts par kodolenerģiju. Kāda situācija ir Latvijā? (5)

“Latviešiem ir tāda tieksme vienmēr kaisīt pelnus uz galvas, tomēr, ja mēs skatāmies uz enerģētikas nozari, šādai attieksmei nav nekāda pamatojuma - Latvijas pozīcija ir labākā starp visām trijām Baltijas valstīm,” norāda Kurevska.

Tas saistīts ar vēsturisko mantojumu, kas ir trīs hidroelektrostacijas (HES), kas nodrošina lielu apjomu atjaunīgo energoresursu. Kad ir pietiekams ūdens apjoms, visas trīs HES spēj nodrošināt no 33 līdz pat 50% no visa Latvijas patēriņa.

Procenti gan variējas atkarībā no tā, cik daudz ūdens konkrētajā gadā ir bijis ūdenskrātuvēs un kāda ir bijusi gāzes cena. Tas ir, vai bijis izdevīgāk ražot elektroenerģiju, dedzinot gāzi vai ekspluatējot HES. Parasti Latvija saražo aptuveni septiņas gigavatstundas elektroenerģijas gadā, tostarp no 2,2 līdz 2,6 gigavatstundām nodrošina HES.

Latvijai ir arī siltumelektrostacijas, kuras darbojas ar dabasgāzes palīdzību, kas nākotnē potenciāli varētu būt salīdzinoši zaļš elektroenerģijas ieguves veids, ja gāzi jauks ar ūdeņradi.

Galu galā Latvijas enerģētikas tīkls vēsturiski ir bijis būvēts ievērojami lielākam patēriņam, nekā tas ir šodien. Energotīkls bija būvēts tajā laikā, kad elektroenerģijas patēriņš Latvijā bija 2-2,5 gigavati, bet pašlaik tas svārstās no 0,7 līdz 1,4 gigavatiem.

Tādējādi Latvijai ir brīva telpa tīklos esošajiem pieslēgumiem un valsts atrodas izdevīgā stāvoklī, lai nākotnē kļūtu par enerģijas eksportētāju.

Pēc Kurevskas sacītā izriet, ka Latvija nogaidīs un skatīsies, kāda cena būs mazās modulārās AES saražotajai elektroenerģijai Igaunijā. Pēc tam tiks lemts, vai Latvijai būs izdevīgi izmantot Igaunijas pieredzi un kļūdas un būvēt pašai savu modulāro AES.