:format(webp)/nginx/o/2022/01/24/14326491t1h4c1d.jpg)
Tv3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka neilgi pirms teātra sezonas sākuma par Nacionālā teātra vadītāju izvēlēts Māris Vītols, bijušais politiķis, tagad laikmetīgās mākslas cienītājs. Viņa teātra attīstības stratēģija spējusi pārliecināt nominācijas komisiju, ka ir vislabākā. Kā drīzumā atklājās, dažas koncepcijā iekļautās lietas reāli nav iespējamas. Bet Kultūras ministrija to nav ņēmusi vērā.
Arhitekts Juris Mitenbergs raidījumam “Nekā personīga” izrāda Nacionālā teātra piebūves projektu, kas būs tā dēvētā black box jeb melnās kastes tipa zāle. Ēkā būs vietas darbnīcām un ražošanas ceham izrādēm nepieciešamajiem rekvizītiem un kostīmiem. Projektēšana tuvojas noslēgumam, un arhitekts Juris Mitenbergs cer, ka būvniecība varētu sākties nākamajā gadā.
Piebūve teātrim nepieciešama jau sen. Šobrīd teātra noliktava atrodas Pārdaugavā. Arī moderna mazā zāle ir ļoti nepieciešama repertuāra dažādībai. Pirms pieciem gadiem Ministru kabinets teātrim blakusesošās teritorijas lietošanas tiesības nodeva Rīgas domei, ar atrunu, ka desmit gadu laikā tur tiks uzcelta teātra piebūve. Oktobrī paies jau pieci gadi, un Rīgas domei ir atlikusi tikai puse no atvēlētā laika.
Šo tenisa kortu vietā vajadzētu būvēt Nacionālā teātra piebūvi, taču tuvākajā laikā tas diez vai notiks. Vairāk nekā 50 miljonu vērtais projekts domniekiem nav prioritāte. Līdz gada beigām par projektu būs iztērēts teju pusotrs miljons, bet skaidrības, kas finansēs būvniecību, nav.
2020. gada martā Rīgas dome noslēdza līgumu ar arhitektu biroju “AB3D” par Nacionālā teātra piebūves projektēšanu. Līguma summa ir 1,47 miljoni un termiņš – 2021. gada decembris.
Nekā personīga jau stāstīja, ka 2021. gada vidū piebūves projekts tā brīža domi vairs neinteresēja, tā projektēšanas termiņi tika pagarināti. Tolaik domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis uzsvēra, ka, viņaprāt, projekts ir par dārgu un domei primāri būtu jārūpējas par pilsētas infrastruktūras sakārtošanu un atjaunošanu.
Nacionālā teātra piebūves projekts ir pārdzīvojis jau divus teātra direktorus. Konkrētas aprises tas ieņēma bijušā direktora Jāņa Vimbas laikā, kad projekts novests līdz “augstas gatavības stadijai”. Vimba vairākkārtīgi mēģinājis panākt, ka celtniecību līdzfinansētu arī valsts. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone apliecina, ka sarunas ir bijušas, taču ministrijai līdzekļu piebūves būvniecības finansēšanai nav.
Pirms diviem gadiem projekta kopējās izmaksas bija ap 50 miljoniem eiro. Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un straujo inflāciju, šobrīd projekts varētu būt kļuvis dārgāks.
Rīgas domē divu gadu laikā situācija skaidrāka nav kļuvusi. Gan īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, gan jaunais mērs Vilnis Ķirsis uzsver, ka Rīga viena nav spējīga finansēt šo projektu. Šīs domes koalīcijas prioritātēs piebūves nav. Svarīgāki esot koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs.
Pirms nepilniem diviem mēnešiem amatā apstiprināts jaunais Nacionālā teātra direktors Māris Vītols. Viņš uzvarēja 14 pretendentu konkurencē, viņa piedāvātā teātra attīstības stratēģija atzīta par labāko. Piebūves jautājums tajā ir viens no stūrakmeņiem. Kultūras ministrija noraidīja “Nekā personīga” lūgumu iepazīties ar šo dokumentu. Viņi ieteica to jautāt pašam Vītolam, jo stratēģija satur komercnoslēpumu un tikai Vītols zina, ko viņš nevēlas atklāt konkurējošiem teātriem. Arī Vītols neļāva ieskatīties savā stratēģijā.
Kultūras ministrija uzsver, ka Vītola stratēģija atzīta par labāko ne tikai piebūves, bet arī kopējā teātra mākslinieciskās darbības plāna dēļ. Ministrija atteicās atklāt, cik punktu konkursā ieguvis Vītols, taču viņš nav vienīgais, kurš stratēģijā iekļāvis teātra piebūvi. Nekā personīga zināms, ka arī bijušais teātra direktors Vimba uz to licis cerības.
Nekā personīga zināms, ka Vītols teātra attīstības stratēģijā bez viņa piekrišanas iekļāvis arī tā brīža mākslinieciskā vadītāja Elmāra Seņkova vārdu. Vītols uzskatījis, ka Seņkovs nāk komplektā ar teātri.
Kad kļuva zināmi konkursa rezultāti, Seņkovs darbu teātrī uzteica. Drīz vien viņam sekoja pārējie mākslinieciskās komandas biedri. Kultūras ministrija to neuzskata par problēmu un atkāpšanos no uzvarējušās stratēģijas. Nominācijas komisija nav arī vērtējusi, vai Vītola piedāvātā teātra piebūves realizēšana ir praktiski izpildāma.
Projektēšana ir noslēguma fāzē, un tuvāko mēnešu laikā būs zināms, cik izmaksās būvniecība. Taču nav zināms, vai un kad piebūves jautājums varētu nonākt uz galda jaunajā Rīgas domes koalīcijā.