Raidījums: Iespējams, pie cauruma Rēzeknes budžetā vainojams interešu konflikts (1)

Kopējā faktiskā summa gan varētu būt pat lielāka par trim miljoniem, jo pašvaldība par pēdējiem darbiem maksājuma pieprasījumus nav iesniegusi, iespējams, zinot, ka par tiem tāpat netiks dots fondu finansējums. Šīs, jau iztērētās summas pie netiek pierēķinātas.

Rēzeknes šā gada budžets ir 44 miljoni, bet summa, ko pilsēta aizņēmusies, ir teju 88 miljoni eiro. Dome nav tikusi galā ar šā gada budžetu, bet jaunus aizņēmumus tai nedod, jo sasniegti aizņemšanās iespēju griesti.

Šobrīd ir arī aizdomas, ka pašvaldība varētu būt pieļāvusi kļūdas, sastādot budžetu. Ja tas apstiprināsies, tas var dot pamatu domes priekšsēdētāja vai pat visas Rēzeknes pilsētas domes atlaišanai. Bet jau tagad domei jālemj, no kādiem izdevumiem un projektiem atteikties, lai varētu savilkt kopā galus – tam pietrūkst 5,7 miljoni.

Rēzeknes valstspilsētas vadītājs Aleksandrs Bartaševičs par trūkumu nevar sūdzēties, atšķirībā no paša vadītās pilsētas, kurai šobrīd jādomā, kā savilkt jostas, lai izdzīvotu. Rēzeknē kā pirmais solis bija izziņota pabalstu un atvieglojumu griešana.

Uz jautājumu, vai mazinās algas arī domniekiem, mērs atbild, ka viņš līdz gada beigām ziedošot savu algu sociālo pabalstu izmaksai. Vai viņu turpmāk uzturēs sieva? Mērs atbild: “Nu nav obligāti, ka sieva. Man uzkrājumi ir, lai sevi uzturētu.”

Bartaševiča deklarācijā par pagājušo gadu norādīti uzkrājumi 22 tūkstoši eiro. Bet viņa sievai Olgai un brālim Mihailam pieder būvuzņēmums “Latgalija”, kas līdz šim pavasarim bija arī biedrs pilnsabiedrībā “Latgales Būve”. Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā abas kompānijas ieguvušas domes pasūtījumus par vismaz 19 miljoniem eiro.

Taču te arī sarežģījumi saistībā ar objektiem, ko finansē no Eiropas fondiem. To uzraugiem radušās aizdomas par iespējamu interešu konfliktu.

“No īstenošanā esošajiem projektiem piecos projektos ir apturēti maksājumi - mēs neveicam šos maksājumus, pamatojoties uz to, ka pastāv būtisks, iespējams interešu konflikta risks un attiecīgi, ņemot vērā to, ka aģentūrā ir tā saucamā nulles tolerance pret dažādiem interešu konfliktiem, pret krāpšanas riskiem, tad, balstoties uz to, mēs maksājumus neveicam. Patlaban apturēto maksājumu summa ir apmēram trīs miljoni,” saka Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Latgales reģiona nodaļas vadītāja Liene Amantova-Salmane.

Piemēram, gandrīz miljons eiro no fondiem nav atgriezies pilsētas budžetā par Kovšu ezera apkaimes uzlabošanu, ko veica “Latgalija”. Maksājumu ieturēšana sākusies pirms diviem gadiem, pakāpeniski noslēdzoties vienam projektam pēc otra un attiecīgi arī augot pieprasītajai, bet neizmaksātajai summai.

Pērn kārtējā konkursā, šajā reizē – par bērnudārza “Rotaļa” atjaunošanu ar ERAF atbalstu, uzvarēja “Latgalija” ar miljonu eiro vērtu piedāvājumu. To redzot, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pašvaldību jau laikus brīdinājusi par riskiem nesaņemt atbalstu.

“Jā, tajā brīdī, kad mēs Iepirkumu uzraudzības birojā redzam šodien publiski pieejamo informāciju, ka pašvaldība piešķīra līguma slēgšanas tiesības SIA “Latgalija”, tad attiecīgi mēs informējām pašvaldību. Jāsaka, atkārtoti informējām un norādījām, ka mēs nevarēsim veikt maksājumus šī projekta ietvaros, ņemot vērā, ka pastāv faktiski tās pašas aizdomas par potenciālo interešu konfliktu. Un attiecīgi visas nākamās darbības bija pašvaldības lēmums. Un šim projektam mēs neesam izmaksājuši ne no fonda daļas, ne no valsts budžeta, respektīvi, nekādu publisko naudu vispār, jo mēs redzam, ka viņi ir noslēguši šādu līgumu, kurā mums nav pārliecības, ka nav kādas attiecības, šis te interešu konflikts,” saka CFLA pārstāve.

Tomēr šajā pavasarī bērnudārzā “Rotaļa” darbi tik un tā tika sākti. Tagad būvnieki bērnudārzu pametuši pusratā, jo pašvaldībai nav naudas, lai norēķinātos par darbiem, un nav zināms, kad tie varēs turpināties. Bet izglītības iestādes vadītājai žēl, ka nu jau gadu bērni izmitināti mazās telpās citās iestādēs un nav zināms, cik vēl tas ilgs.

Šobrīd nav arī zināms, kad un kā varētu noslēgties pārbaude par iespējamo interešu konfliktu. Tāpat kā vai tā ir saistīta ar pērn rudenī notikušajām Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai jeb OLAF izmeklēšanas darbībām trīs dienu garumā Rēzeknes domē.

Pilsētas mērs neuzskata, ka viņa ģimenes biznesa dēļ zem sitiena palikta visa pašvaldība.

Uz jautājumu, vai intensīvā būvniecība pilsētā nav arī tādēļ, lai viņa ģimenei būtu darbs un ienākumi, Bartaševičs atbild: “Jūs gribat, lai es kaut kā to versiju neapstiprinātu? Nu es arī neapstiprinu. Tā ir citu versija, nu tad jebkurš cits cilvēks var tulkot to situāciju, kā viņš grib. Manuprāt, svarīgi, lai būtu ievērots tas likuma ietvars šajā procesā.”

Taču Rēzeknes budžetā naudas trūkst. Ne tikai apturētie maksājumi no fondiem radījuši robu pilsētas budžetā. Arī pārlieku lielā atvēzēšanās uz investīciju projektiem to ir ietekmējusi. Pašvaldība, lai turpinātu visu iesākto, kā arī lai izmaksātu atlīdzības, lūdza izsniegt vēl jaunus, vairākus aizdevumus. Tomēr likums tai liedz izsniegt jaunus aizdevumus. Rēzekne sasniegusi aizņemšanās griestus, kas ir 20 procenti pret ieņēmumiem. Tās kredītportfelis ir gandrīz 88 miljoni eiro.

Jau kopš maija pilsēta kavējusi maksājumus aptuveni miljona vērtībā. Mērs norāda, ka pie naudas trūkuma vainojama gan minimālās algas celšana, gan kredītprocentu pieaugums, gan siltumenerģijas izmaksas. Šie apstākļi gan lielākoties bija paredzami un līdzīgi visās pašvaldībās. Taču maksātspējas problēmas ir tikai Rēzeknei.

“Vienkārši mums tas pilsētas uzlabošanas process bija diezgan saspringts un varbūt vairāk saspringts nekā citās pašvaldībās, tāpēc arī mēs nonācām ātrāk nekā citas pašvaldības pie šīs situācijas,” situāciju skaidro Bartašēvičs.

Nedēļas sākumā pašvaldībā tika spriests, ka tai būtu nepieciešami papildus jau 5,7 miljoni eiro, tai skaitā 1,3 miljoni uzturēšanas izdevumiem, bet lielākā daļa 4,4 miljoni – investīciju projektu pabeigšanai. Piektdienas pēcpusdienā dome lēma par stabilizācijas pieteikumu, kā trūkstošo summu norādot jau vairāk nekā sešus miljonus eiro.

Viens no projektiem, kura pabeigšanai nepieciešams aizņemties, ir rekreācijas jeb SPA centrs pie Kovšu ezera. Ēkas izbūves un tās apkaimes sakārtošanas izmaksas pieaugušas no sākotnēji plānotiem astoņiem līdz 12,5 miljoniem eiro (12 476 073). Tiesa gan, nu jau trešo gadu pašvaldība nesekmīgi mēģina atrast nomnieku SPA kompleksam un uzņēmēju, kas tam blakus varētu uzcelt viesnīcu. Šonedēļ kārtējā izsole beigusies bez rezultāta. Ja piecu gadu laikā tas neizdosies, būs jāatmaksā arī par šo projektu saņemtais Eiropas fondu atbalsts.

Opozīcijas deputāti rosinājuši neuzticības balsojumu Rēzeknes mēram, taču mēra nomešanai trūka vairākuma.

“Man liekas, ka domes priekšsēdētājs, kurš ir tieši atbildīgs par budžetu, bija domājis tā, ka naudas ienāks, pārdosim īpašumus, ienāks, pārdalīs finansējumu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un tad lēnām ar visām šīm saistībām varēs kaut kādā veidā norēķināties, šo trauksmi neceļot, bet tomēr tas tā šobrīd nav izdevies,” saka opozīcijā esošā Ināra Groce.

Finanšu ministrija nav atbalstījusi aizdevumu prasīšanu, tāpat tā aicina pilsētu pārskatīt savas ieņēmumu un izdevumu pozīcijas un atteikties no jauniem investīciju projektiem, kas aizvien ir plānā, piemēram, Kultūras nama atjaunošana. Bartašēvičs intervijas laikā apvaino ministriju, ka tai esot speciāla attieksme pret Rēzekni. Tikmēr Finanšu ministrijā bažījas par to, ka pašvaldība, jau veidojot šā gada budžetu, tajā nav ielikusi visus paredzamos izdevumus.

“Ja pašvaldība janvārī ir lēmusi, ka tiek palielināta atlīdzība, tad mēs šobrīd redzam, ka gluži pilnā apmērā šie izdevumi nav ieplānoti budžetā, kas pēc būtības ir diezgan rupjš likuma pārkāpums. Mums šobrīd ir bažas par to, protams, mēs esam lūguši Valsts kontroli arī veikt ārkārtas revīziju, lai jau pārliecināties par tiem faktiem, kādi tad ir šobrīd uz vietas,” saka FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.

Pārkāpumi saistībā ar budžeta izveidi var maksāt amatu pilsētas mēram vai pat visai domei kopumā. Vai tā būs, atbildīgais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) vēl nesaka, uzsverot, ka strādās īpaša komisija, kas pieprasīs Rēzeknei visu nepieciešamo informāciju un to juridiski korekti izvērtēs, lēmuma pieņemšanai.

“Bet jau iepriekš es varu pateikt: tā, kā bija, tā nevar turpināties, un tā vienkārši valdība dot naudu caurā laivā nevarēs. Tātad kādam būs jāatbild un rīcība būs, un, teiksim tā, nebūs ilgi jāgaida,” saka Sprindžuks.

Bartaševičs pats no amata neplāno atkāpties.