Ekspluatācijā nodots 30 metru garš tunelis uz Latvijas–Baltkrievijas robežas

Viņš norāda, ka 30 tonnu smagais metāla tunelis ir viena no funkcionālākajām un ilgtspējīgākajām šāda tipa inženiertehniskajām būvēm Latvijā.

Tāpat Griškevičs min, ka valdībā ir atbalstīts mobilizācijas plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ VNĪ apņēmusies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas-Baltkrievijas robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem - līdz nākamā gada vidum. Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības infrastruktūras izbūvei 16,7 kilometru garā posmā gar Daugavu.

Vienlaikus noslēgumam tuvojas pontonu ceļa izbūve operatīvākai Baltā ezera šķērsošanai - vairāk nekā 150 pontonu ir samontēti, taču vēl jāveic apkārtnes labiekārtošanas darbi. Tāpat tiek veidota Melnā ezera šķērsošanas infrastruktūra. Šie objekti ekspluatācijā varētu tikt nodoti tuvāko mēnešu laikā, prognozē VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūves pirmajā kārtā (85,45 kilometri) iekļautajos posmos ir atlicis izbūvēt aptuveni 13 kilometrus žoga, proti, šajā kārtā līdz 28.augustam ir izbūvēti 84% jeb 72 kilometri žoga.

Aptuveni pusē no otrajā kārtā (63,9 kilometri) iekļautajiem posmiem notiek būvdarbi un pagaidām ir izbūvēti divi kilometri žoga. Otrajā kārtā ir atmežota visa valsts robežas josla 30,47 kilometru garumā. Papildu atmežošana nepieciešama patrulēšanas joslas izveidei gar publiskajām upēm aptuveni 30 kilometru garumā. To būs iespējams īstenot tiklīdz būs pabeigts darbs pie infrastruktūras izbūves projekta izstrādes. Otrajā darbu kārtā plānots iespējami ātri izbūvēt visu žogu, robežjoslas labiekārtošanu pabeidzot līdz 2024.gada beigām.

Trešā jeb Daugavas kārta paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 kilometru garumā.

Sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (būvdarbi, saistītie darbi un pakalpojumi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tos ir plānots segt ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Augusta nogalē Ministru kabinets atļāva VNĪ uzņemties finanšu saistības 5,8 miljonu eiro apmērā patruļtakas izbūvei Daugavas kārtā.

Tāpat Griškevičs atgādina, ka līdz 12.septembrim būvniecības uzņēmumi ir aicināti pieteikties atklātajā cenu aptaujā par žoga izbūvi gar Latvijas-Krievijas robežu 57 kilometru garajā prioritārajā posmā starp Krivandas robežapsardzības nodaļu un Aizgāršas robežapsardzības nodaļu.

Kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Darbi pirmajā kārtā 85,9 kilometru garumā tiks pabeigti līdz 2023.gada beigām, bet otrajā kārtā 63,9 kilometru garumā un trešajā kārtā aptuveni 16,7 kilometru garumā - līdz 2024.gada beigām. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro ar PVN.

Paralēli žoga izbūvei ir sākušies priekšdarbi žoga aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām, par robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu atbildība ir uzticēta VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.

Nedēļas nogalē novērsti 129 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu

Pēdējās trīs dienās Valsts robežsardze novērsusi 129 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, LETA informēja dienestā.

Kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 6964 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā ir uzņemti 316 cilvēki.

Pērn visa gada laikā kopā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu no 11.augusta līdz 2024.gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.

Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.