Nav pierādījumu, ka dronu uzbrukumi Pleskavai raidīti no Latvijas (2)

Naktī uz 30. augustu Krievija piedzīvoja dronu uzlidojumu. Lielākais uzbrukums noticis Pleskavas apgabalā. Tas bija vērsts pret Pleskavas lidostu – tā kalpo kā militāro lidaparātu mezgls, bet uzņem arī civilos avioreisus. Pleskava atrodas mazāk nekā 100 kilometru attālumā no Igaunijas un Latvijas robežas, bet vairākus simtus kilometru attālumā no Ukrainas. Krievijas propagandisti un sociālo mediju dezinformatori to izmantojuši kā ieganstu spekulēt, ka uzbrukumi raidīti no Baltijas valstīm. Šie meli izplatījušies arī Latvijā.

Ko apgalvo par dronu uzlidojumu Pleskavas apgabalā?

Kāds lietotājs no Latvijas 30. augustā Facebook publicējis video krievu valodā, kurā stāstīts:

“Pēc ekspertu informācijas sprādzieni bija pārāk spēcīgi priekš izlūkošanas un diversiju grupas. Dronu bija ap 20, tādu skaitu varēja palaist tikai no Baltijas. Vistuvāk Pleskava ir Latvijai. Daži avoti saka, ka tieši no turienes tos arī palaida. No Ukrainas tas ir pārāk tālu, lai aizlidotu.”

Nevienu avotu šis lietotājs nenosauc. Ar šo ierakstu dalījušies gandrīz 200 cilvēku. Vēl kāda lietotāja no Latvijas savā Facebook publicēja citu TikTok video krieviski, kurā biedē:

“Steidzamas ziņas. Burtiski tikko Latvija, NATO valsts, veica dronu uzbrukumu Krievijas pilsētai Pleskavai. Putins steidzami izbrauca uz Kremli. Šķiet, kaut kas sākas. Uz robežām ar NATO pulcējas tehnika.”

Lietotāja, kas šo video publicēja, to paraksta ar vārdiem: “Nu, mīļie, turaties!!!! Gaidiet tagad kaut ko arī pretī.” Nav nekādu pierādījumu tam, ka uzbrukumi raidīti no Baltijas valstīm vai no Latvijas. Pierādījumi šiem vārdiem netiek sniegti arī publicētajos video un ierakstos. Latvijas Aizsardzības ministrija, reaģējot uz Telegram kanālos izplatītajām ziņām, noliedza jebkādu Latvijas saistību ar šiem uzbrukumiem. Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece šos apgalvojumus sauca par “absurdu izdomājumu”. Ministrija pieļāva, ka šo dezinformācijas ziņu mērķis visdrīzāk ir “novērst uzmanību no situācijas frontē Ukrainā un Krievijas neveiksmēm tur.”

Jānorāda, ka arī Kremlis oficiāli nav vainojis Baltijas valstis šajā uzbrukumā. Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pauda, ka šobrīd militārie eksperti skaidrojot to dronu maršrutus, kas lidojuši uz Pleskavas apgabalu. Par to ziņoja Krievijas propagandas medijs RBK.

Latvija nav okupēta pēc iestāšanās ES un NATO

Viens no lietotājiem, kas publicējis video ar apgalvojumiem par Baltijas valstu saistību ar uzlidojumiem Pleskavas apgabalam, raksta:

“Latvija kopš pievienošanās NATO un ES ir pilnībā okupēta un jau dekādēm tiek mērķtiecīgi iznīcināta ar vietējo nodevēju jeb koloniālās pārvaldes rokām.”

Nav tiesa, ka Latvija šobrīd būtu okupēta. Latvijas iestāšanās NATO 2004. gadā bija valsts ilgtermiņa mērķis un pašas Latvijas demokrātiski pieņemts lēmums. Arī visus turpmākos gadus kopš iestāšanās saskaņā ar demokrātiski ievēlēta parlamenta lēmumu Latvijas valsts aizsardzība balstās uz NATO kolektīvo aizsardzību un starptautisko sadarbību. Arī Eiropas Savienībā (ES) Latvija 2004. gadā iestājās pēc pašas gribas, nevis tika kāda okupēta. Pirms iestāšanās ES Latvijā 2003. gadā norisinājās arī referendums, kurā piedalījās 71,5% vēlētāju un “par” nobalsoja lielākā daļa jeb 67%.

Ieraksta autors arī apgalvo:

“Mūsu lielākie ienaidnieki šodien ir Rietumu kolonizatori un viņu pakalpiņi – fiktīvā Saeima, fiktīvais MK, fiktīvās tiesas, korumpēto masu dezinformācijas mediju prestitūtas utt. Tas, vai arī Latvijā, tāpat kā Ukrainā, nonāksim līdz reālam pilsoņu karam, ir atkarīgs tikai no mums pašiem.”

Nav taisnība, ka Latvijas Saeima vai Ministru kabinets (MK) būtu “fiktīvi”. Latvijas Satversme nosaka, ka Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem un to ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Pēdējās parlamenta vēlēšanas notika 2022. gadā, un nav nekāda pamata apgalvot, ka tās nebūtu bijušas godīgas un demokrātiskas. Tāpat nav pamata apgalvot, ka Latvijā būtu fiktīva valdība. Premjerministrs Krišjānis Kariņš augusta vidū iesniedzis prezidentam valdības demisijas pieprasījumu. Ministru kabineta iekārtas likums paredz, ka pēc valdības atkāpšanās Ministru kabineta locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunajai valdībai. Līdz ar to šī brīža Ministru kabinets likumīgi pilda savus pienākumus.

Jānorāda, ka notikumu Ukrainā saukšana par pilsoņu karu ir pastāvīgs Krievijas propagandas naratīvs. Pērnā gada 24. februārī Krievija īstenoja pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un tas nebija pilsoņu karš. Arī 2014. gadā sāktā karadarbība Ukrainas austrumos notika ar Krievijas atbalstu. Re:Check jau iepriekš skaidroja, ka prokrievisko spēku pusē karoja Krievijas karavīri.

Secinājums: Nav nekādu pierādījumu apgalvojumam, ka Latvija vai Baltijas valstis būtu veikušas dronu uzlidojumu Pleskavas apgabalam. Nekādi uzticami pierādījumi tam netiek sniegti arī sociālo mediju ierakstos ar šādiem vēstījumiem. Latvija nav okupēta pēc iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā, Saeima un Ministru kabinets nav fiktīvi.