Būtisku ietekmi uz jauniešu mentālo veselību atstājusi gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā. Liela daļa jauniešu kļuvuši noslēgtāki, neinteresējas par klasesbiedriem un iepriekš ilgstoši lietoto masku dēļ ir pieraduši nesveicināties.
Reizēm ir vajadzīga liela drosme, lai ieskatītos acīs un pasveicinātu kādu, kuru pazīstam, nemaz nerunājot par tiem, ko nepazīstam, – skolasbiedru, kaimiņu, pārdevēju vai sētnieku pagalmā. Saruna un viens pateikts vārds otram cilvēkam var būt dienas labākais notikums. Tieši ar sveicienu sākas sarunas, draudzība, mīlestība un beidzas vientulība, naids, bēdas. Tāpēc ikviens septembrī tiek aicināts pasveicināt apkārt esošos un tādējādi veicināt iekļaujošu vidi.
Bērnu un pusaudžu psihiatre, Pusaudžu centra vadītāja Anete Masaļska atzīmē: “Ja mēs kādam ieskatāmies acīs un pasveicinām, tas nozīmē, ka mēs arī redzam šo cilvēku. Būt pamanītam ir cilvēka pamatvajadzība. Diemžēl Latvijas sabiedrībā un jo īpaši jauniešu vidū mēs otrā ne tikai neieklausāmies, bet bieži pat neievērojam. Jaunieši saskata iekļaušanu kā aktuālu problēmu, jūt mentālās veselības izaicinājumus un arvien mazāku nozīmi piešķir sveicienam. Biežāk pilnībā pieņemt citus spēj jaunieši ar ļoti labu mentālo veselību, tāpēc iekļaušanas procesā ļoti svarīga loma ir tieši vecākiem un vienaudžu videi.”