Izstrādātais rīcības algoritms vardarbības gadījumiem skolās izpelnījies Cilvēktiesību komisijas atzinību

Darba grupas piedāvātais algoritms paredz konkrētu rīcību trīs līmeņos. Pirmajā līmenī iekļautos zema riska situācijas, ko var atrisināt izglītības iestādes ietvaros, tostarp veicot individuālas sarunas ar skolēnu un informējot vecākus. Otrajā līmenī būtu nopietnākas situācijas, kuru risināšanai nepieciešami papildu pasākumi - par notikušo jāziņo policijai, skolai jāvērtē, kura institūcija var palīdzēt, kā arī gadījuma risināšanai jāsasauc starpinstitūciju sanāksme. Savukārt rīcība trešajā līmenī attiektos uz gadījumiem, kad ir apdraudēta bērna vai citu cilvēku dzīvība vai veselība un ir nepieciešama nekavējoša rīcība, tostarp medicīniskā palīdzība cietušajiem, drošības līdzekļu piemērošana.

Darba grupas pārstāvji, raksturojot pašreizējo situāciju izglītības iestādēs, atzīmēja, ka sekmīgākai cīņai ar vardarbību nākotnē būtu jādomā par krīzes komandas ieviešanu un atbalsta personāla nodrošināšanu katrā skolā, obligātu vardarbības novēršanas programmu un citiem pasākumiem.

Izstrādātais algoritms gan vēl ir kā karkass, un izglītības iestādēm un citām iesaistītajām institūcijām būs iespēja ar saviem ierosinājumiem dot atgriezenisko saiti, taču komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante (AS) pauda, ka piedāvātais algoritms dos skaidru rīcības shēmu tam, kā skolās risināt vardarbības situācijas.

"Gatavo materiālu, kur soli pa solim, sīki un smalki būtu pateikts, kā rīkoties, vēlreiz skatīsim decembrī, lai pēc tam tas visiem būtu pieejams kā vienota un efektīva rīcības kārtība vardarbības gadījumiem skolā. Šī algoritma iedzīvināšanai būtu jābūt obligātai," uzsvēra Brante.

"Vardarbība neattiecas tikai uz skolu un pedagogiem. Ļoti svarīga ir arī vecāku atbildība par saviem bērniem, un jāatzīst - vardarbība skolā bieži vien ienāk tieši no vardarbīgām attiecībām ģimenē," teica komisijas priekšsēdētāja, atzīmējot, ka atbildīgās institūcijas arī aicinātas sniegt priekšlikumus, piemēram, par efektīvāku bāriņtiesu iesaisti.