Otrdienas, 5. septembra, vakarā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”) atbildēja uz jautājumiem par situāciju ar Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, kā arī par gaidāmo AS darbu Saeimas opozīcijā.
Smiltēns topošo valdības koalīciju uzskata par nodevību pret vēlētāju (18)
Runājot par valsts valodas pārbaudes nenokārtojušajiem Krievijas pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, Smiltēns norādīja: “Es uzskatu, ka pilsonība nav tukša dāvana, tā ir vērtība. Ja reiz cilvēks no tās ir atteicies, tas arī demonstrē attieksmi pret valsti.”
Komentējot AS lēmumu neiesaistīties topošajā koalīcijā, Smiltēns minēja, ka šis lēmums bija smags, bet pilnīgi pareizs. “To apstiprina tas, ka neesmu saņēmis nevienu vēstuli no cilvēkiem, kas par mani vai AS sarakstu ir balsojuši, kas teiktu, ka lēmums neiet Lemberga koalīcijā būtu nepareizs,” piebilda Smiltēns.
Smiltēns topošo koalīciju nosauca par nodevību pret vēlētāju. “Četrus mēnešus vienīgais, par ko bija runa, – kādā veidā “Jaunajai Vienotībai” un “Progresīvajiem” kopā legalizēt un atmazgāt Aivaru Lembergu,” apgalvoja Smiltēns.
Kā ziņots, nākamās valdības veidošanu kopš pirmdienas turpina JV, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie".
"Apvienotais saraksts" (AS) pavēstīja, ka ir nolēmis nepievienoties JV, ZZS un "Progresīvo" valdībai.
Siliņa piebilda, ka "durvis zināmā mērā ir joprojām atvērtas" tām partijām, kas ir gatavas nolikt malā savus ideoloģisko uzstādījumus un vienoties par darāmo.
Taču nav laika līdz šim piedzīvotām "tukšām runām un garām tango dejām" koalīcijas veidošanā, uzsvēra premjera amata kandidāte.
Siliņa uzsvēra, ka ir partijas - ar to domājot JV, ZZS un "Progresīvos" -, kas vēlas strādāt un uzņemties atbildību par sabiedrībā sasāpējušo jautājumu risināšanu. Topošās valdības veidotāji gatavi strādāt pie drošības apdraudējumu novēršanas, kā arī tādu sociālo izaicinājumu risināšanas kā "Sadales tīklu" tarifu un hipotekāro kredītu procentu likmju pieaugums.
Komentējot AS atteikšanos strādāt valdībā, premjera kandidāte akcentēja, ka tā "ir vēsturiski unikāla situācija Latvijas politikā, jo pat daļai "Apvienotā saraksta" politiķu nav īsti saprotams, kāpēc viņi tā izlēmuši".