Kas un kā izplata melus par dronu uzbrukumiem no Latvijas un Igaunijas? (3)

Naktī uz 30. augustu Krievija piedzīvoja dronu uzlidojumu. Lielākais uzbrukums noticis Pleskavas apgabalā. Tas, iespējams, bija vērsts pret Pleskavas lidostu – tā kalpo kā militāro lidaparātu mezgls, bet uzņem arī civilos avioreisus. Pleskava atrodas mazāk nekā 100 kilometru attālumā no Igaunijas un Latvijas robežas, bet vairākus simtus kilometru attālumā no Ukrainas. Krievijas propagandisti un sociālo mediju dezinformatori to izmantojuši kā ieganstu spekulēt, ka uzbrukumi raidīti no Baltijas valstīm.

Piemēram, Krievijas ziņu aģentūra URA.ru intervēja kādu tā saukto militāro ekspertu Borisu Džereļevski. Viņš stāstīja, ka uzbrukums varēja notikt no Igaunijas, jo “tur ir kā minimums divas britu speciālā desanta bāzes”, kas atrodoties Krievijas robežas tuvumā. “Bet varbūt palaida no Latvijas. Es domāju, ka tur arī ir attiecīgas Rietumu “specnaza” bāzes,” viņš turpina. Taču Igaunijā nav britu militāro bāžu. Igaunijai ir pašai sava militārā infrastruktūra, tajā skaitā Emari bāze, kurā ir dislocētas citu NATO dalībvalstu karaspēka vienības un militārā tehnika. Tāpat ir Latvijā. Citu NATO valstu, to skaitā Lielbritānijas, karaspēks Baltijas valstu militārajās bāzēs atrodas pēc šo valstu uzaicinājuma, lai NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros stiprinātu to drošību.

Viens no redzamākajiem Kremļa propagandistiem Vladimirs Solovjovs aicināja tāpēc iznīcināt Baltijas valstis:

“Pleskava taču atrodas netālu no NATO robežas. No kurienes palaida? No Ukrainas, vai kā? No Baltijas? Likvidēt Baltiju, ja tā! Noslaucīt no zemes virsmas!”

Šie meli par dronu it kā palaišanu no Baltijas valstīm izplatījušies arī Latvijā.

Kāds lietotājs no Latvijas 30. augustā Facebook publicējis video krievu valodā, kurā stāstīts:

“Pēc ekspertu informācijas sprādzieni bija pārāk spēcīgi priekš izlūkošanas un diversiju grupas. Dronu bija ap 20, tādu skaitu varēja palaist tikai no Baltijas. Vistuvāk Pleskava ir Latvijai. Daži avoti saka, ka tieši no turienes tos arī palaida. No Ukrainas tas ir pārāk tālu, lai aizlidotu.”

Arī šis lietotājs nevienu avotu nenosauc. Vēl kāda lietotāja no Latvijas savā Facebook publicēja citu TikTok video krieviski, kurā biedē:

“Steidzamas ziņas. Burtiski tikko Latvija, NATO valsts, veica dronu uzbrukumu Krievijas pilsētai Pleskavai. Putins steidzami izbrauca uz Kremli. Šķiet, kaut kas sākas. Uz robežām ar NATO pulcējas tehnika.”

Latvijas Aizsardzības ministrija, reaģējot uz Telegram kanālos izplatītajām ziņām, noliedza jebkādu Latvijas saistību ar šiem uzbrukumiem. Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) šos apgalvojumus sauca par “absurdu izdomājumu”. Ministrija pieļāva, ka šo dezinformācijas ziņu mērķis visdrīzāk ir “novērst uzmanību no situācijas frontē Ukrainā un Krievijas neveiksmēm tur.”

Jānorāda, ka arī Kremlis oficiāli nav vainojis Baltijas valstis šajā uzbrukumā. Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pauda, ka šobrīd militārie eksperti skaidrojot to dronu maršrutus, kas lidojuši uz Pleskavas apgabalu. Par to ziņoja Krievijas propagandas medijs RBK.

Krievija regulāri izplata melus, ka atsevišķas valstis iesaistās pret to vērstā karadarbībā. Taču NATO dalībvalstis par jebkurām darbībām attiecībā uz Krieviju lemj kopīgi. Alianse ir atkārtoti norādījusi, ka NATO dalībvalstis nemeklē konfrontācijas iespējas, Krievijai draudus nerada un reaģēs uz tās rīcību vienoti un atbildīgi.

Secinājums: Nav nekādu pierādījumu apgalvojumam, ka Latvija vai Baltijas valstis būtu veikušas dronu uzlidojumu Pleskavas apgabalam. Nekādi uzticami pierādījumi tam netiek sniegti arī sociālo mediju ierakstos ar šādiem vēstījumiem.