Lai arī ožas ziņā mēs krietni atpaliekam no, teiksim, suņiem, pelēm un cūkām, tomēr mūsu oža nebūt nav slikta. Dažos gadījumos mēs pat varam pārspēt iepriekš minētos dzīvniekus. Cilvēka degunā ir aptuveni 400 dažādi ožas receptori, kas spēj uztvert vairāk nekā triljonu aromātu. Tiek uzskatīts, ka oža bija viena no pirmajām maņām, kas attīstījās cilvēkam. Kādā pētījumā noskaidrots, ka, pateicoties mūsu evolucionārajai vēsturei, cilvēki augu aromātiskos savienojumus spēj uztvert labāk nekā suņi.
Lai arī paši savas smaržas un smakas mēs spējam uztvert, laika gaitā pret tām kļūstam nejutīgi.
“Tas pats ir ar katru smaržu, ar ko mēs regulāri saskaramies, piemēram, smaržu mūsu mājās. To dēvē par “smaržu nogurumu”,” skaidro neirobiologs Hiroaki Matsunami.
Mūsu spēja saost sevi palielinās noteiktās situācijās, piemēram, kad kāda iemesla dēļ mūsu ķermeņa smarža ir izmainījusies.
“Mums ir unikāla ķermeņa smarža, tāpēc mēs asi jūtam katras izmaiņas tajā,” izdevumam “Live Science” teica neirozinātniece Reičela Herca.
Piemēram, ja tu ēd ķiplokus vai tev ir uztraukumu pilna diena, tavi sviedri mainīs smaržu. Pētījumos arī atklāta saikne starp smaržu un virkni slimību. Ja elpa ož pēc puvušiem augļiem, tas varētu liecināt par neārstētu diabētu. Savukārt tīfs var likt cilvēka sviedriem ost pēc svaigi ceptas maizes. Pārkinsona slimnieki savukārt var ost pēc muskusa.