Latvijā tiek veikti simtiem dārgu pētījumu; vai tie patiešām nepieciešami, skaidrības nav (1)

Valsts kontrole atzīst, ka pētījumu sistēma un tās caurspīdīgums ir visai neskaidrs. Pēdējo gadu laikā tika iesniegti un apstiprināti ne mazāk kā 75 dažādu pētījumu pieteikumi dažādos Latvijas reģionos. Viena pētījuma vērtība var sasniegt dažus desmitus un pat simtus tūkstošu eiro.

Piemēram, Ādažos par 32 000 eiro tika pētīta veloceliņa būvniecības lietderība, bet Rīgas dome centās noskaidrot pašvaldības iedzīvotāju viedokli par savu un ierēdņu darbu, iedalot šim pētījumam 55 000 eiro.

Valsts kancelejā, kura uztur un publicē šo pētījumu datubāzi, norāda, ka atbildība par pētījumu un tam atvēlēto budžeta līdzekļu iztērēšanu pienākas katrai pašvaldības iestādei.

"Katras iestādes vadītājs tajā brīdī, kad pasūta pētījumu, uzņemas atbildību un saprot, kam šis pētījums ir vajadzīgs un kā tajā iegūtie dati tiks izmantoti," skaidroja Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks.

"Otrs faktors - tā ir iespēja sabiedrībai iegūt šo informāciju, iepazīties ar pētījumu rezultātiem un uzdot jautājumus," sacīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Baldere.

Tiesa gan, nozīmīga daļa veikto pētījumu publiski nav pieejami. Valsts kanceleja un Valsts kontrole vien seko līdzi tam, lai pētījumi nedublētos starp iestādēm, kā arī skaidro, ka tie ir ļoti vērtīgi un noderīgi politiķiem, kas veido valsts politiku.

"No vienas puses, lēmumu pieņemšanai ir jābūt balstītai uz datiem, tāpēc arī pastāv dažādi pētījumi, kuri palīdz pieņemt lēmumus. Cits jautājums ir par to, kā šie lēmumi tiek pieņemti, un vai to pieņemšanā vispār tiek izmantoti pieejamie dati," saka Vilks.

Baldere piebilst, ka "21. augustā publicētajā ziņojumā secināts, ka Zemkopības ministrija pasūtījusi pētījumu, taču valsts iestāde nav izmantojusi pētījuma datus pilnā apjomā."