Pētījums: No Baltijas valstīm Latvijā viszemākā digitālās dzīves kvalitāte

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras un elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem.

No piecām indeksā iekļautajām jomām Latvijai labākais rādītājs ir interneta kvalitātes un kiberdrošības ziņā, kur Latvija ir 20.vietā, savukārt sliktākie rādītāji saistīti ar interneta pieejamību un elektronisko infrastruktūru, kur Latvija ierindojusies 39.vietā. Vienlaikus elektroniskās valsts pārvaldības jomā Latvija ir 38.vietā.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka interneta kvalitāte Latvijā ir par 29% labāka nekā vidēji pasaulē. Fiksētā interneta vidējais ātrums Latvijā ir 166 megabiti sekundē. Salīdzinājumam visātrākais pasaules fiksētais internets ir Singapūrā - 300 megabiti sekundē, bet vislēnākais fiksētais internets Jemenā - 11 megabiti sekundē.

Pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāstrādā vienu stundu un 21 minūti mēnesī, lai atļautos fiksēto platjoslas internetu. Lai gan tas ir mazāk par vidējo rādītāju, tas ir piecas reizes vairāk nekā Rumānijā, kur ir pasaulē vispieejamākais fiksētais internets - Rumānijas iedzīvotājiem ir jāstrādā 18 minūtes mēnesī, lai to atļautos.

Savukārt, lai atļautos mobilo internetu, Latvijas iedzīvotājiem ir jāstrādā stundu un teju piecas minūtes. Tas ir četras reizes vairāk nekā Luksemburgā, kur ir pasaulē vispieejamākais mobilais internets - Luksemburgas iedzīvotājiem ir jāstrādā 16 minūtes mēnesī, lai to atļautos.

Kiberdrošības ziņā Latvija ir 20.vietā pasaulē, kas ir par divām vietām zemāk nekā pagājušajā gadā. Šajā jomā tiek mērīts, cik labi valsts ir gatava cīnīties ar kibernoziedzību, kā arī cik progresīvi ir valsts datu aizsardzības tiesību akti.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka visā pasaulē pagājušajā gadā internets kļuvis pieejamāks. Fiksētais internets ir kļuvis par 11% pieejamāks nekā pagājušajā gadā - cilvēkiem mēnesī vidēji ir jāstrādā par 42 minūtēm mazāk, lai to varētu atļauties. Savukārt mobilais internets ir kļuvis par 26% pieejamāks nekā pagājušajā gadā - cilvēkiem mēnesī vidēji ir jāstrādā par 41 minūti mazāk, lai to varētu atļauties.

Šā gada digitālās dzīves kvalitātes indeksā tika pētīta 121 valsts, pamatojoties uz pieciem pamatpīlāriem, kas ietver 14 rādītājus. Šis pētījums ir balstīts uz ANO publiski pieejamajiem datiem, Pasaules bankas datiem un citu avotu datiem. Šā gada pētījumā ir iekļauts par četrām valstīm vairāk nekā 2022.gadā.