Rietumeiropa sākusi importēt vairāk sašķidrinātās dabasgāzes no Krievijas nekā pirms kara (5)

2021. gadā ES valstis no Krievijas importēja 13,5 miljardus kubikmetru LNG. Šogad pirmajā pusgadā vien no Krievijas ES importējusi 10,8 miljardus LNG.

“Tas ir fakts, ka Krievija nogrieza Eiropai piekļuvi 90–100 miljardiem kubikmetru dabasgāzes, kas tika piegādāta pa cauruļvadiem. Tomēr šī gāze ir aizstāta ar LNG, kas tiek eksportēta nevis uz vēsturiskajiem tirgiem Austrumeiropā, bet gan uz LNG termināļiem Rietumeiropā,” norādījusi Eiropas komisāre enerģētikas jautājumos Kadri Simsone.

Galvenie Krievijas LNG importētāji ir Francija, Spānija un Beļģija, kuras iepriekš nebija diez cik atkarīgas no Krievijas dabasgāzes piegādēm pa cauruļvadiem. Tajā pašā laikā tās nav vienīgās valstis, kuras aktīvi iepērk Krievijas LNG.

“Pēc Beļģijas valdības datiem, tikai 2,8% valstī patērētās gāzes ir ar Krievijas izcelsmi. Gan Spānija, gan Beļģija importē gāzi tādēļ, lai to tālāk eksportētu citām ES valstīm,” skaidro Tallinas Tehniskās universitātes jaunākais zinātniskais darbinieks Džavads Keipurs.

Piemēram, Nīderlande, Grieķija, Portugāle, Somija un Zviedrija pašlaik arī importē Krievijas LNG. Pēc Keipura teiktā, tas skaidrojams ar faktu, ka Krievijas LNG ir lētāka, tādēļ kompānijas var gūt lielāku peļņu. Tomēr vismaz pašlaik nebūtu saprātīgi nekavējoties aizliegt visas Krievijas LNG piegādes.

“Ja gāze nebūs pieejama, tad pieprasījums var nosliekties naftas virzienā. Tā kā naftas tirgus ir globāls, tas nozīmēs lielu cenu kāpumu, ko izmantos ražotāji. Tostarp arī Krievija,” skaidroja Keipurs.

Tas, ka Eiropa kopumā samazina Krievijas gāzes piegādes, ir labs lēmums. Pēc Simsones teiktā, ja agrāk valstis savas enerģētiskās vajadzības nodrošināja, izmantojot 40% Krievijas gāzi, tad tagad šis rādītājs ir nokrities līdz 10%.

Alternatīvie varianti, kā LNG piegādes no ASV, ir palīdzējuši samazināt atkarību no Krievijas gāzes, un Eiropas gāzes krātuves šogad īpaši laicīgi ir sasniegušas teju simtprocentīgu aizpildījumu. Kā norāda Simsone, ja ES valstis savā starpā spēs vienoties, tad būs iespējams atteikties arī no Krievijas LNG piegādēm.

“Tā kā valstu vadītāji nav panākuši kopsaucēju par sankcijām, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar alternatīvu piedāvājumu. Pašlaik tas tiek apspriests ar ES valstīm. Piedāvājums paredz noteikt jaunus ierobežojumus Krievijas gāzes importam, piemēram, nepieļaut Eiropas ostās ienākt kuģiem ar Krievijas LNG,” teica Simsone.

Tiek norādīts, ka vienošanās par jaunu sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegāžu ierobežošanai varētu tikt panākta jau šī gada beigās.