Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas, tāpat kā Vācijas, IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 0,1%.
Straujākā ekonomikas lejupslīde otrajā ceturksnī reģistrēta Igaunijā (-3%), Zviedrijā (-2,4%), Ungārijā (-2,3%) un Polijā (-1,4%), bet straujākā izaugsme bijusi Maltā (+3,9%), Rumānijā un Grieķijā (abās valstīs +2,7%), Horvātijā (+2,5%), kā arī Portugālē un Kiprā (abās valstīs +2,3%). Lietuvas IKP palielinājies par 1%.
ES vidēji IKP otrajā ceturksnī, salīdzot ar aprīli-jūniju pērn, palielinājies par 0,4%, bet eirozonā – par 0,5%.
Savukārt salīdzinājumā ar janvāri-martu ES IKP saglabājies nemainīgs, bet eirozonas ekonomika vidēji augusi par 0,1%.
Ceturkšņa salīdzinājumā ekonomikas izaugsme fiksēta arī 15 no ES dalībvalstīm, par kurām pieejami dati. Visstraujākā tā bijusi Lietuvā (+2,9%), Slovēnijā (+1,4%) un Grieķijā (+1,3%).
Vācijā un Portugālē ekonomikas apmērs saglabājies iepriekšējo trīs mēnešu līmenī, bet straujākais kritums reģistrēts Polijā (-2,2%), Zviedrijā (-0,8%) un Austrijā (-0,7%). Latvijas ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā sarukusi par 0,3%, bet Igaunijā reģistrēta 0,2% lejupslīde.
Dati nav pieejami par Luksemburgu.
Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.