Saeima uzklausa galaziņojumu par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām (1)

Deputāts Ainārs Šlesers (LPV), kura partija bija izmeklēšanas komisijas izveides iniciatore, Saeimas sēdē pauda uzskatu, ka Latvijā ir izveidojies banku monopolstāvoklis, kas ir jākontrolē. Ja divas bankas kontrolē vairāk nekā 50% no tirgus - tas ir monopols, teica politiķis, mudinot, ka būtu jāizveido nacionāla attīstības banka. Pēc Šlesera vārdiem, tajā varētu ieguldīt peļņu no AS "Latvenergo", AS "Latvijas valsts mežiem" viena gada griezumā, un banka varētu atbalstīt nacionālo biznesu - mazos un vidējos uzņēmumus.

Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka izmeklēšanas komisija sevi ir attaisnojusi, jo vairs nevienam Saeimas zālē neesot jautājumu par to, vai ir problēmas finanšu sektorā. Viņš uzsvēra tautsaimniecības finansēšanas nozīmību, kurā esot liela atšķirība starp Latviju un Lietuvu. Valaiņa ieskatā, Latvija nekādā veidā nesasniegs ekonomisko izrāvienu, ja tautsaimniecība no komercbanku sektora tiks finansēta 30% no IKP, kā ir Latvijā. Lietuvā 80% no IKP tautsaimniecību finansē Lietuvā finanšu sektors, apgalvoja politiķis.

Deputāte Viktorija Pleškāne (Stabilitātei) izteicās, ka neapšaubāms esot fakts, ka finanšu pakalpojumu pieejamība, tai skaitā kreditēšana, ir ļoti svarīga Latvijas ekonomikas izaugsmei un attīstībai, ko pēdējā laikā bieži varot dzirdēt no sabiedrības un no Valsts prezidenta. Izmeklēšanas komisija vērtēja arī šo problēmu un piedāvāja, kā risināt, teica politiķe.

Ģirts Lapiņš (NA) piekrita Šleseram, ka banku sektorā esot ''traki'' un bankām Latvijā nav konkurences. Taču politikā ieskatā izmeklēšanas komisijas darbs bija haoss, rezultāti tika degradēti un darbs netika veikts pienācīgā kvalitātē.

Harijs Rokpelnis (ZZS) kā izmeklēšanas komisijas panākumu minēja, ka komisija aizvadītajā nedēļā saņēma finanšu nozares vēstuli, kurā nozare esot mainījusi savu viedokli un norādījusi, ka regulējums Latvijā ir pārāk stingrs, nepārdomāts un nekonkurētspējīgs. Kā norādīja politiķis, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazās esot apliecinājis, ka Latvijas Banka sniegs atbalstu komercbankām, lai samazinātu aprēķināto procentu likmi kredītu maksājumiem. Tāpat Latvijas Banka jau šobrīd strādājot pie tā, lai atvieglotu prasības AML pārbaudēm un konta atvēršanai.

Viens no galaziņojumā ietvertajiem secinājumiem ir nepieciešamība pēc vienotas izpratnes ar citām valstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas politiku Latvijā.

Komisija arī secinājusi, ka virkne noteikto prasību kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas, un galaziņojumā atzinusi, ka ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos attiecībā uz nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksām, kā arī attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā.

Kopš Latvijas finanšu sektora veidošanās deviņdesmitajos gados neatņemama tā sastāvdaļa bijusi ārvalstu klientu (nerezidentu) naudas apkalpošana un līdz pat 2018.gadam lielākās daļas Latvijā reģistrēto kredītiestāžu biznesa modelis bija vērsts uz nerezidentu klientu un to naudas līdzekļu piesaisti - tilts starp Austrumiem un Rietumiem, skaidrots ziņojumā.

Ziņojumā norādīts, ka pēc "Moneyval" 2018.gada kritiskā vērtējuma un "sarkanās kartītes" Latvijai finanšu uzraudzības jomā liela daļa pēc tam īstenotās reformas bija nepieciešamas, taču - daļa no tām veiktas sasteigti, neizvērtējot visus ieguvumus vai zaudējumus valstij. Uzņēmējiem tika dots pārāk īss laiks, lai spētu izpildīt visas jaunās prasības un noteikumus, kurus valsts virzīja lielā steigā, cenšoties izvairīties no Moneyval "pelēkā saraksta".

Tikai pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies globālā attieksme pret finanšu nozari, meklējot risinājumus noziedzīgi iegūtas naudas aprites apkarošanai, kā arī notikušas nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektorā visā pasaulē - aizliegti anonīmi konti, bankām pieprasīts daudz vairāk pazīt savus klientus, sadarboties ar nodokļu administrācijām, finanšu izlūkošanas dienestiem un tiesībsargājošajām iestādēm, teikts galaziņojumā.

Ziņojumā atzīmēts, ka pēc 2018.gada valsts politika noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā vērsta uz būtiski lielāku kredītiestāžu darbības kontroli, kas stiprinājis kontroles iespējas, taču vienlaikus radījis sekas finanšu sektoram, kā arī ietekmējis citu likuma subjektu kontroli un sodīšanu.

Kredītiestāžu klientu kontrole un risku izvērtējums, ko noteicis finanšu sektora uzraugs, ir radījusi Latvijas bankās apkalpoto klientu - gan fizisko, gan juridisko personu - pārcelšanos uz kaimiņvalstīm, jo bieži vien tiek atteikta kontu atvēršana. Tāpat kontu atvēršana tiekot liegta, izvirzot prasības, kuras nav noteicis banku sektora uzraugs. Galaziņojumā secināts, ka kreditēšanas riski netiek vadīti, bet no tiem vienkārši izvairās, kā arī Latvijas bankas nesniedz paskaidrojumus par atteikumu iemesliem, kas nedod iespēju uzņēmējiem uzlabot savu finanšu situāciju.

Komisija ziņojumā arī norādījusi uz administratīvo slogu uzņēmējiem, lai varētu izpildīt visas prasības kontu atvēršanai, augstajām kontu uzturēšanas ikmēneša izmaksām, nepieciešamību būtiski mazināt prasības zema riska uzņēmumiem, kā arī uzsvērusi ierobežotās kreditēšanas iespējas iekārtu finansēšanā ražošanas sektorā komercbanku konkurences trūkuma dēļ.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus tika izveidota šī gada 31.janvārī pēc 34 deputātu ierosinājuma.

Izmeklēšanas komisija strādāja astoņus mēnešus, noturot 21 sēdi.

Komisiju vadīja Vilis Krištopans (LPV), un tajā strādāja arī deputāti Edmunds Jurēvics (JV), Andris Kulbergs (AS), Ģirts Lapiņš (NA), Viktorija Pleškāne (Stabilitātei), Harijs Rokpelnis (ZZS), Andris Šuvajevs (P).