/nginx/o/2021/12/01/14234127t1h89a6.jpg)
2015. gadā krievi būtu iegājuši Latvijā, aizgājuši līdz jūrai, okupējuši jūs divu, trīs dienu laikā un viss. 2015. gadā jums nebija nekādu iespēju aizsargāties. NATO nebija gatava, NATO nebija karaspēka, un Baltijas valstis tērēja absolūti smieklīgi maz līdzekļu aizsardzībai. Proti, nebija pretgaisa aizsardzības sistēmu, nebija pietiekami daudz artilērijas, pietiekami daudz karaspēka, trūka visa. Latvija un Lietuva aizsardzībai tērēja apmēram 1% no IKP. Ja esat apdraudēts, ir jātērē 3%. Ja jūtat, ka tuvojas karš, jātērē 4%. Pirms Putins iebruka Ukrainā, viņš aizsardzības nozarei tērēja vairāk nekā 6%.
Uz TVNET tiešsaistes žurnāla KLIK jautājumiem atbild itāļu militārais eksperts Tomass Tainers.
2015. gadā publikācijā ar nosaukumu “Miers Baltijas valstīm ir beidzies” jūs ļoti skeptiski vērtējāt Baltijas valstu spēju aizsargāties pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Šis ir citāts no jūsu publikācijas: “Vai nu sagatavojieties, vai arī padodieties un samierinieties ar to, ka atkal dzīvosiet Krievijas jūgā.” Cik lielas problēmas, jūsuprāt, mums būtu bijušas, ja Krievija 2015. gadā uzbruktu Latvijai, Baltijas valstīm?
2015. gadā viņi būtu iegājuši Latvijā, aizgājuši līdz jūrai, okupējuši jūs divu, trīs dienu laikā un viss. 2015. gadā jums nebija nekādu iespēju aizsargāties. NATO nebija gatava, NATO nebija karaspēka, un Baltijas valstis tērēja absolūti smieklīgi maz līdzekļu aizsardzībai. Proti, nebija pretgaisa aizsardzības sistēmu, nebija pietiekami daudz artilērijas, pietiekami daudz karaspēka, trūka visa. Latvija un Lietuva aizsardzībai tērēja apmēram 1% no IKP. Ja esat apdraudēts, ir jātērē 3%. Ja jūtat, ka tuvojas karš, jātērē 4%. Pirms Putins iebruka Ukrainā, viņš aizsardzības nozarei tērēja vairāk nekā 6%.
Baltijai bija vajadzīgi septiņi gadi, lai patiešām pamostos un saprastu, ka ir jāaizstāvas. 2015. gadā visas trīs Baltijas valstis bija absolūti negatavas aizsargāties. Krievi varēja jūs okupēt tikpat viegli kā 1940. gadā.