Šajā nedēļas nogalē, 9. un 10. septembrī Indijas galvaspilsētā Deli norisināsies 20 pasaules ietekmīgāko ekonomiku jeb G20 samits, kur ierasti tikušies arī savstarpēji konkurējošu valstu līderi, demonstrējot spēju rast vismaz minimālu kopsaucēju globāli svarīgajos jautājumos. “Viena Zeme, viena ģimene, viena nākotne” – vēsta šīgada samita moto. Taču izskatās, ka ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos arī šis formāts kļuvis aizvien nespējīgāks uz lielo domstarpību fona, un visvairāk kritizēto valstu – Krievijas un Ķīnas – līderi samitā nepiedalīsies.

Starptautiskajos medijos saistībā ar tuvojošos samitu galvenokārt izcelti uzņemošās valsts mēģinājumi pierādīt savu lielvalsts statusu (un signalizēt par potenciālu valsts starptautiskā nosaukuma maiņu), kā arī Ķīnas prezidenta lēmums samitu neapmeklēt. Taču paredzams, ka galvenie jautājumi pasākuma dienaskārtībā būs saistīti ar finansiālo atbalstu attīstības valstu zaļo reformu īstenošanai.

G20 formāta samiti notiek jau kopš 1999. gada ar mērķi iekļaut augstākā līmeņa daudzpusējās diskusijās par globāliem jautājumiem ne vien rietumvalstis, bet arī augošās lielās ekonomikas no citiem pasaules reģioniem. Šajā klubā pastāvīgi tiekas gan tās septiņas valstis, kas veido G7 bloku, gan Ķīna, Krievija, Indija, Indonēzija, Dienvidkoreja, Austrālija, Turcija, Saūda Arābija, Dienvidāfrikas Republika, Brazīlija, Argentīna, Meksika un atsevišķi pārstāvēta arī Eiropas Savienība. Kopumā G20 jau tagad pārstāvēti 85% no pasaules IKP un divas trešdaļas iedzīvotāju. Turklāt plānots, ka šajā samitā tiks paziņota arī Āfrikas Savienības pilnvērtīga uzņemšana bariņā.

G20 tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem globālajiem politikas un ekonomikas forumiem, jo tajos bijis iespējams vienoties par kopīgu rīcību visai pasaulei izšķirošos jautājumos - piemēram, koordinētiem soļiem, atbildot uz 2008. finanšu krīzi un Covid-19 pandēmiju.