112 Krievijas pilsoņiem atteikts piešķirt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāju statusu (5)

Savukārt vairāk nekā 80 gadījumos Valsts drošības dienests (VDD) ir informējis PMLP par riskiem, tāpēc pieņemts lēmums atteikt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

Pārējie Krievijas pilsoņi paši atsauca savus pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāju statusa piešķiršanai, lai pieteiktos termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai. Šādas atļaujas tiek piešķirtas uz vienu gadu.

Tāpat ir personas, kuras nolēma atsaukt pieteikumu uz Eiropas Savienības pastāvīgās uzturēšanās atļauju un izceļot no Latvijas.

Personām, kurām ir negatīvs VDD lēmums vai arī tās nepieteicās termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai, ir pienākums 90 dienu laikā labprātīgi atstāt valsti. Vienlaikus likums paredz, ka personām ir tiesības arī pārsūdzēt minētos lēmumus.

Jau ziņots, ka Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai attaisnojošu iemeslu dēļ nav tai pieteikušies vai kārtojuši, varēs saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem, paredz ceturtdien Saeimā konceptuāli atbalstītie un par steidzamiem atzītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Personai, kura vēlēsies saņemt atļauju, būs jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, izdarīt to arī pēc 1.septembra, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, iegūtu Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu, norāda likumprojekta autori.

Tāpat uzturēšanās atļauju varēs saņemt persona, kas būs apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevarēs saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ.

Paredzēts, ka pieteikums uzturēšanās atļaujai PMLP būs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam.

Izmaiņas cita starpā arī paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņiem būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.

Līdz šim valsts valodas prasmes pārbaudei pieteikušies, eksāmenu kārtojuši vai tuvākajā laikā to plāno darīt vairāk nekā 13 000 Krievijas pilsoņu, norādīts likumprojekta anotācijā. Iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Valsts Izglītības satura un eksaminācijas centrs norādīja, ka eksāmenu nokārtojuši 39% no interesentiem.

Saeima jau iepriekš grozīja Imigrācijas likumu, mainot Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā.

Izmaiņas noteica, ka tiem, kuri savulaik atteicās no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa par labu Krievijas pilsonībai, līdzšinējā uzturēšanās atļauja Latvijā bija derīga līdz šī gada 1.septembrim.

Lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām bija jāiesniedz pieteikums PMLP, kā arī valsts valodas pārbaudes dokuments vai izziņa par atbrīvojumu no tās, kā arī dokuments, kas apliecina pietiekamus finanšu līdzekļus. Valsts valodas prasmes pārbaudi varēja kārtot līdz 1.septembrim, savukārt atkārtota pārbaude jānokārto līdz 30.novembrim.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl otrajā - galīgajā - lasījumā.