Krievijas Centrālās bankas pūliņi glābt rubli izgāzušies (11)

Ceturtdien dolāra kurss bija 98,5 rubļi, bet eiro – 105 rubļi. Tādējādi rublis gandrīz atgriezies līdz augusta vidus rādītājiem, kad tika sasniegts rubļa vērtības zemākais punkts, kādēļ Krievijas Centrālā banka lēma strauji celt procentu likmes – no 3,5% līdz 12%.

Analītiķi un paši Krievijas iedzīvotāji gan neticēja, ka ātri krītošais rubļa kurss spēs atgūties jau šī gada laikā. Tomēr procentu likmju celšana ļāva rubļa vērtībai īslaicīgi atgūties, taču tagad šie pasākumi, kā izskatās, efektu vairs nedod.

Tādēļ tagad Centrālā banka cenšas novērst tālāku rubļa vērtības kritumu, pārdodot ārvalstu valūtu lielos apjomos. No 14. līdz 22. septembrim iekšējā tirgū tiks pārdota ārvalstu valūta 21,4 miljardu rubļu (202,7 miljonu eiro) vērtībā, kas ir par 830% vairāk, nekā plānots iepriekš (2,3 miljardi rubļu). Tādējādi Krievijas Centrālā banka cer, ka izdosies pārdot vairāk nekā 150 miljardus rubļu (1,65 miljardus eiro) ārvalstu valūtās.

Galvenais rubļa atbalsta mehānisms ir 16. septembrī esošais eiroobligāciju dzēšanas termiņš. Šo obligāciju vērtība ir ap trim miljardiem dolāru. Centrālā banka trešdien paziņoja, ka lielākā daļa obligāciju turētāju saņems izmaksas rubļos, taču atzina, ka vairākus obligāciju turētājus tas neapmierinās un viņi pieprasīs saņemt naudu brīvi konvertējamā valūtā.

Krievijas Centrālā banka piebilst, ka ārvalstu valūtas pārdošana iekšējā tirgū var palīdzēt samazināt rubļa ievainojamību.

Pērn Krievija divas reizes nepildīja savas saistības attiecībā pret valūtu obligācijām. Kremlis norādīja, ka “naudas bija pietiekami, taču nebija iespējams veikt maksājumus sankciju dēļ, kas noteiktas pasaules finanšu sistēmai”.

Augusta vidū rubļa vērtība sasniedza 16 mēnešu minimumu, dolāram pārsniedzot 100 rubļu atzīmi. Kopumā attiecībā pret dolāru rublis šogad zaudējis trešdaļu vērtības.

Viens no galvenajiem rubļa vērtības krituma iemesliem ir ārējās tirdzniecības pārpalikuma straujš samazinājums. Krievijas naftas un gāzes eksporta kritums radījis ievērojamu eksporta ienākumu kritumu.

Tā rezultātā “cietās valūtas” pieplūdums ievērojami samazinājies, bet pieprasījums saglabājies augsts kā importētāju, tā arī iedzīvotāju vidū. Sagaidāms, ka vājais rublis radīs inflācijas pieaugumu Krievijā, kas līdz gada beigām varētu pieaugt līdz 10%.

Pēc “The Moscow Times” vēstītā, pēdējo nedēļu laikā radušies arī strīdi starp Krievijas finanšu iestādēm par valsts tālāku iejaukšanos finanšu politikā. Finanšu ministrs Antons Siluanovs iestājas par kapitāla plūsmas stingru kontroli, kamēr pret to iestājas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļļina.