Pieredzes stāsts: uzņēmumam kļūstot veiksmīgam, bieži tā vadītāja dzīve kļūst sliktāka (1)

Paradoksāli, bet bieži, uzņēmumam kļūstot veiksmīgam, tā vadītāja dzīve kļūst sliktāka. Un tas būs tik ilgi, kamēr netiks piesaistīti citi cilvēki, kam uzticēt svarīgas funkcijas un projektus.

Tā tas notika arī ar mani, tāpēc gribu dalīties ar šo pieredzi cerot, ka kādu tas iedvesmos pārmaiņām.

Biznesa izaugsme parasti sākas ar mērogošanu. Tā ir biznesa apjoma palielināšana, kas nozīmē lielāku apgrozījumu, lielāku peļņu un lielāku ietekmi uz pasauli. Daži biznesa veidi un modeļi ir daudz vieglāk mērogojami kā citi. Piemēram, "iPhone Photography School" bizness ir salīdzinoši viegli mērogojams - vienreiz ierakstām apmācību kursus un, ja veiksmīgi spējam veidot digitālā mārketinga kampaņas, tad nav ierobežojumu tam, cik cilvēku šo produktu var nopirkt. Taču, piemēram, ja mums būtu aģentūra un ar katru klientu būtu jāstrādā individuāli - šādu biznesu mērogot ir nesalīdzināmi grūtāk. Pieaugot klientu skaitam, pieaug darba apjoms un attiecīgi arī nepieciešamais darbinieku skaits.

Taču nav ļaunuma bez labuma. Viegli mērogojamās nozarēs parasti ir lielāka konkurence, kur spēcīgākie uzņēmumi, kas ir vai nu ar vislabāko produktu vai vislabāko mārketingu, var aizņemt visu tirgu. Bet labam frizierim vienmēr būs darbs.

Otra mērogošanas puse ir saistīta ar uzņēmuma iekšieni. Lai augtu produktivitāte un izdotos saglabāt kvalitāti, ir ļoti svarīgi attīstīt komandu. Viens vai daži cilvēki var izdarīt nesalīdzināmi mazāk nekā var izdarīt komanda. Mūsu uzņēmumā ilgu laiku bijām 10 cilvēki. Tas ir tāds uzņēmuma lielums, ko var pārvaldīt viens vai divi vadītāji vai partneri. Lai uzņēmums izaugtu, ir jārodas spējīgiem, kvalificētiem un pieredzējušiem vidējā līmeņa vadītājiem, kam tiek dota gan brīvība, gan atbildība par to, kā viņi dara savu darbu. Brīvība nozīmē, ka darbinieki paši var izvēlēties risinājumus. Tie nav jāsaskaņo ar priekšnieku. Un cilvēkus tas tiešām motivē. Bet brīvība nestrādā bez atbildības. Tas ir svarīgi, ka darbinieks zina - no mana darba ir atkarīgi rezultāti.

Izrādās - varu arī nejaukties

Man bija grūti pieņemt, ka ir nepieciešami vidējā līmeņa vadītāji. Ļoti bieži tie, kam ir veiksmīgi mazie uzņēmumi, līdz šai pozīcijai tiek ar savu smago darbu, idejām un intelektu. Tas arī bija mans stāsts.

Esmu darījis jebkuru mūsu uzņēmuma darbu, tostarp ļoti daudzus, ko es neesmu kvalificēts darīt. Vienkārši - bija vajadzība un kādam tas bija jādara. Ilgu laiku man bija grūti apzināties, ka būtu labāki rezultāti, ja citi to darbu darītu. Un tā uz mani bija ļoti liels spiediens, kas katru gadu tikai pieauga.

Otrs iemesls, kāpēc aizdomājos par to, ka ir nepieciešamas pārmaiņas - darbi netika izdarīti pietiekami labi un laikā. Bija brīdis, kad es atjēdzos - tās biznesa funkcijas, kurās es nejaucos, strādā labāk! Un es to piedzīvoju vairākas reizes. Tas bija jocīgi, jo biju pieradis - tas, ko daru es, strādā labāk. Bet vienā brīdī izrādījās, ka ir citādāk. Bija veiksmīgākas un mazāk veiksmīgas pieredzes, bet palēnām redzēju - ja cits cilvēks ir atbildīgs par šo uzņēmuma daļu, tad tā strādā labi. Un man tur nav vairs jājaucas iekšā. Es varu uzticēties, ka viss tur būs kārtībā.

Protams, lai tas notiktu, komandā ir vajadzīgi spējīgi cilvēki. Nav iespējams paņemt darbinieku bez pieredzes un uzticēt visu vai mēģināt jebko deleģēt un sagaidīt, ka būs labs rezultāts. Tā tas arī nestrādā. Un tad ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumā lomas un atbildības atbilstu cilvēku īpašībām, spējām un interesēm.

Labākie vadītāji ar četrām īpašībām

Tas, ko esmu secinājis mūsu uzņēmumā ir, ka vislabākie vadītāji ir ar četrām īpašībām. Pirmā - viņi visi smagi strādā. Vairāk nekā pārējie darbinieki. Viņi vairāk cenšas un vairāk arī izdara. Otrā - viņi ir gudri, ar spēcīgu loģisko domāšanu. Trešā - viņi ir radoši. Un šis ir ļoti svarīgi, jo ne visi gudrie cilvēki ir radoši un otrādi. Radošums ir spēja redzēt jaunas idejas vai risinājumus nestandarta problēmām. Un mazāk radoši cilvēki mēdz apjukt nestandarta situācijās, kur nav instrukcijas un nav skaidrs, kas jādara.

Ceturtā manis novērotā īpašība - vislabākie vadītāji nav iedomīgi un pārņemti ar sevi. Viņi vienkārši dara savu darbu. Un dara labāko komandai un uzņēmumam, nedomājot par savu tēlu.

Pārmaiņas mūsu uzņēmumā nenotika vienā dienā. Tas ir ilgstošs process - no brīža, kad tas sākās, līdz brīdim, kamēr tas labi strādāja. Un mani turpināja nepamest sajūta, ka, uzsākot kaut ko jaunu, es izdarītu labāk. Varbūt īstermiņā pirmajā projektā tā arī būtu, bet ilgtermiņā tā nebūtu pareizā pieeja. Man ļoti palīdzēja, ka uzņēmuma iekšienē laimējās atrast vadītāju. Tagad es esmu radošais direktors. Savukārt mans kolēģis, kurš tagad ir uzņēmuma vadītājs, sākotnēji bija tehniskais direktors, pēc tam operatīvais vadītājs. Viņš uzņēmumā vairākus gadus nostrādāja kā programmētājs. Kad atbrīvojās vieta programmētāju komandas vadītājam, viņš dažu mēnešu laikā šo komandu sakārtoja līdz tādam līmenim, ka neviens neko tādu iepriekš nebija redzējis. Un tad bija jautājums - vai viņš to pašu varētu izdarīt visā uzņēmumā? Kad viņš dažus mēnešus nostrādāja par operatīvo vadītāju, un rezultāts bija tik pat labs, iecelt viņu par uzņēmuma vadītāju bija diezgan loģisks solis.

Man paveicās, jo atrast vadītāju, īpaši - no ārpuses - varētu būt ļoti sarežģīti. Un tagad rezultāts ir tāds, ka uz maniem pleciem ir mazāks spiediens. Tas man atļauj domāt drosmīgāk un brīvāk. Ir vairāk laika fokusēties uz stratēģiju, attīstību, klientu vajadzībām.

Vajadzīga pacietība un finansiālā stabilitāte

Kad es sāku veikt izmaiņas uzņēmumā, tā apgrozījums sāka kristies. Tas bija nepatīkami. Mārketingu es biju labi apguvis pats, bet tas buksēja, jo man tagad bija citas prioritātes. Un tā tas notiek, tāpēc, uzsākot pārmaiņas, uzņēmumam būtu jābūt stabilā finansiālā situācijā. Mūsu gadījumā bija kritums rezultātos, bet bija arī ticība, ka izmaiņas nostrādās. Un tā arī notika. Un šogad jau mums ir labāki rezultāti, kā jebkad iepriekš. Līdz ar to varu teikt - jāspēj noticēt, ka darbs pie komandas un attīstības nesīs augļus ilgtermiņā.

Kas attiecas uz mērogojamību, es uzņēmējiem iesaku uzreiz domāt par potenciālo idejas mērogu. Uztaisīt mazu vai lielu biznesu - atšķirība ļoti bieži ir tikai idejā vai tirgus izvēlē. Taču nav tā, ka lielu biznesu ir grūtāk uztaisīt kā mazu. Līdz ar to nevajag fokusēties uz vietējo tirgu.

Jā, arī šeit biznesi var izaugt lieli, bet tad tie ir produkti vai pakalpojumi, ko lieto katrs cilvēks. Piemēram, pārtikas veikali vai mobilo tīklu operatori. Taču šīs nišas jau visas ir aizņemtas. Mums savukārt ir produkts, kas var noderēt gandrīz jebkuram cilvēkam pasaulē. Uz to arī iesaku fokusēties jau sākumā.