Jaunie ST tarifi: gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības nereti sev rezervējuši pārāk lielas jaudas (49)

Tomēr ir svarīgi, lai sašutuma rezultātā tiktu radīta atbilstoša atbalsta sistēma mazturīgām mājsaimniecībām, vēlreiz pārvērtētas ST izmaksu pozīcijas un rasti risinājumi objektīviem iemesliem, kas veicina neefektīvu jaudu rezervāciju, bet nekādā gadījumā nedrīkst atgriezties situācijā, kad uzņēmumiem ir jāsedz visas šīs neizdarības, šķērssubsidējot pārējos lietotājus, norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

"Mans mērķis nav aizstāvēt ST izmaksu pieaugumu, jo arī es vērtēju, ka gan elektrība, kas nepieciešama tehnisko procesu un zudumu segšanai, ir iegādājama par lētāku cenu, gan ir iespējami risinājumi, kur gandrīz visas Augstsprieguma tīklu (AST) izmaksas nav jāsedz ST. Tieši šajās pozīcijās ir jāmeklē veidi, kā samazināt strauji izaugušos tarifus. Bet ir izmaiņas, kas noteikti ir jāsaglabā, jo tās veicina ekonomikas izaugsmi," norāda Klauss.

Pirmais lielais pagātnes netaisnības labojums ir, ka turpmāk tarifu lielumu noteiks produkts, ko tu pērc, nevis tas, kas ir pircējs. Proti, līdz šim par vienādu pieslēgumu uzņēmumiem tika piestādīts lielāks rēķins nekā mājsaimniecībai. Tas ir ne tikai pēc būtības nepareizi, bet arī veicināja negodprātīgu komercpraksi, jo mazajā uzņēmējdarbībā bija iespējas apiet šo diskrimināciju.

Otrais lielais pagātnes netaisnības labojums: uzņēmējiem, kas ir pieslēgušies 6-20 kV jeb vidēja sprieguma elektrotīklam, ir būtiski mazinātas šķērssubsīdijas 0,4 kV tīklu uzturēšanai, ko tie nemaz neizmanto. Rūpniecība pārsvarā ir pieslēgusies vidējā sprieguma elektrotīklam, kurā ir ne tikai mazāki zudumi, bet arī to garums ir aptuveni divreiz īsāks nekā 0,4 kV tīkls.

Vēlme ar rūpnieku apmaksātām šķērsubsīdijām noslēpt nepieciešamību izveidot taisnīgu atbalsta sistēmu mājsaimniecībām ne tikai bremzēja rūpniecības izaugsmi, bet arī izraisīju patiesu lielu rūpnieku atslēgšanos no ST.

"Tā rezultātā tīkli tika izmantoti vēl neefektīvāk, ST izmaksas nemazinājās, bet šīs izmaksas liekot apmaksāt aizvien mazākam lietotāju lokam. Jaunie tarifi būtiski mazina to relatīvo ieguvumu, ko lielie rūpnieki gūtu atslēdzoties no ST un pieslēdzoties AST, tādēļ var cerēt, ka šis izaicinājums ir atrisināts," saka Klauss.

Treškārt, jaunie tarifi, pārliekot uzsvaru no mainīgās uz fiksēto daļu, liks pārdomāt katram savu pieslēguma lieluma pamatotību. Bet šeit gan ir svarīgi nodalīt “komfortu” no “izmisuma”.

Gan uzņēmumi, gan privātpersonas nereti ir sev rezervējušas pārāk lielas jaudas ne tikai aiz nezināšanas, bet arī apzināti situācijām, kas ir salīdzinoši retas un ir viegli novēršamas.

"Man arī sit ārā korķus vasarnīcā, ja reizē ieslēdzu indukcijas plīti, tējkannu un caurplūdes sildītāju. Bet neuzskatu, ka pārējiem būtu jāapmaksā neefektīva un trīs mēnešus gadā darbinātas infrastruktūras izbūve vai uzturēšana tikai tādēļ, ka man gribētos šīs trīs elektrības ierīces ieslēgt reizē," tā Klauss.

Arī uzņēmējdarbībā netrūkst piemēri, kur tīklos rezervēto jaudu izmantošana ir krietni zem 10%. Tādēļ nereti ST nonāk ļoti neapskaužamā situācijā – viņi skaidri redz, ka esošā infrastruktūra kādā konkrētā vietā jau tiek izmantota neefektīvi, bet dēļ tā, ka esošie klienti ir sev rezervējuši visu esošo infrastruktūru, ST ir spiesti vai nu paši, vai arī jaunam klientam uzspiest izbūvēt pilnīgi jaunu.

"Rezultātā tīklu izmantošana kļūst vēl neefektīvāka un dārgāka visiem lietotājiem. Tomēr ST pamatoti var pārmest, ka to serviss nav tādā līmenī, ka klienti bez bailēm varētu atteikties no pašlaik neizmantotajām jaudām un būt droši, ka varēs tās laicīgi un par saprātīgām izmaksām iegūt brīdī, kad radīsies tāda nepieciešamība. Tādēļ aiz “izmisuma” lielveikali neatsakās no rezervētajām jaudām, jo pēc gada vai diviem plāno savos stāvlaukumos izveidot elektroauto uzlādes vietas, savukārt rūpnieki neriskē atteikties, jo tas var atņemt iespējas attīstīties nākotnē," saka Klauss.

"Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs decembrī neatgrieztos pie tā, ka aiz grūti saprotamām šķērssubsīdijām slēpjam faktu, ka mājsaimniecību tīkls reāli izmaksā daudz dārgāk nekā rūpniecības tīkls. Mājsaimniecībām, kurām ir grūtības segt maksājumus, nepieciešams nodrošināt speciālas atbalsta formas, nevis likt maksāt uzņēmējiem ar neskaidru šķērssubsīdiju sistēmu. Būšu ārkārtīgi vīlies, ja mēs risināsim mājsaimniecību pirktspējas jautājumu ar lielāku šķērssubsīdiju atgriešanu," norāda Klauss.

Vēl vairāk, pēkšņa tarifu principu maiņa, atgriežoties pie agrākās sistēmas, radīs vilšanos tiem ražotājiem un apzinīgajām mājsaimniecībām, kas savu pieslēguma jaudu jauno tarifu iespaidā jau ir samazinājuši.

Lai tuvākajos mēnešos pieņemtu datos balstītus lēmumus, būtiski, ka lēmumu pieņēmējiem tiek nodrošināta iespējami plaša informācija, aprēķini un pamatojumi, kas publiskajā telpā nav pieejami. Nepieciešams pragmatisks lēmums, kas sniegs pārliecību par nākotnes tarifiem uzņēmējiem, savukārt mājsaimniecībām, kam ir grūtības segt rēķinu izmaksas, sadārdzinājums tiks kompensēts ar citiem mehānismiem.