Norvēģijas dārgmetālu medniekam brangs ķēriens – zelta kaudze

51 gadu vecais norvēģis Erlends Bore dārglietas atrada, pētot privātu salu pie Norvēģijas dienvidrietumu piekrastes. Atraduma vidū bija deviņi kuloni ar zelta simboliem, trīs zelta gredzeni un desmit zelta pērles, vēstīts ziņojumā.

Ekspedīcijas laikā, kas bija saskaņota ar zemes īpašnieku, Bore daudz necerēja atrast ko īpašu, tomēr tad viņa nesen iegādātais metāla detektors sāka pīkstēt. Pēc dažiem lāpstas dūrieniem tika atrasts šokolādes ietinamais papīriņš, tomēr dziļāk – zelta dārgumi.

“Es pēkšņi rokās turēju zelta dārgumus. Tur bija daudz mazu zelta pērlīšu, tāpēc bija svarīgi savākt visu, neko nepazaudēt,” Norvēģijas ziņu izdevumam “Norwegian Broadcasting Corporation” stāstīja Bore.

Bore nekavējoties ziņoja varas iestādēm, kuras apstiprināja, ka viņam izdevies atrast aptuveni 100 gramus zelta.

“Norvēģijā šis zelts ir gadsimta atradums. Atrast tik daudz zelta vienā reizē ir ārkārtīgi neparasti,” paziņojumā izteicās arheologs Ole Madsens.

Eksperti noskaidroja, ka dārgumi kalti ap mūsu ēras 500. gadu barbaru invāzijas laikā, kad Rietumeiropa nebija Romas imperatora varā. Lai arī kuloni ir līdzīgi monētām, patiesībā tie tika izmantoti kā dekorācija.

Bore par savu atradumu no valsts saņems atlīdzību, kas viņam būs jādala ar privātās salas zemes īpašnieku.