/nginx/o/2023/09/11/15584926t1h32a0.jpg)
Pēc “Eurostat” datiem, Krievijas daļa Eiropas Savienības preču apgrozījumā ievērojami samazinājusies pēc tam, kad Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā. Kopš 2022. gada februrāra līdz šī gada jūnijam Krievijas preču imports samazinājies no 9,6 līdz 1,7%, bet eksports – no 3,8 līdz 1,4%.
Mēnesi pēc Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā, 2022. gada martā Eiropas Savienības tirdzniecības ar Krieviju apjoms bija 18,5 miljardi eiro, ko radīja augstās energoresursu cenas. 2023. gada jūnijā šis rādītājs bija 400 miljoni eiro, un ceturto mēnesi pēc kārtas tas bija zemāks par vienu miljardu eiro, vēsta “Eurostat”.
Otrajā ceturksnī Eiropas Savienības preču apgrozījums ar Krieviju bija 1,6 miljardi eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2022. gada otrajā ceturksnī, kad tas pārsniedza 45 miljardus eiro. Preču aprozījuma kritums lielā mērā saistīts ar energoresursu importa ievērojamu samazinājumu. Energotirdzniecības apjoms gada laikā samazinājies no 40,4 miljardiem līdz 5,7 miljardiem eiro.
Pēc “Eurostat” datiem, pēdējo divu gadu laikā Eiropas Savienības pieprasījums pēc Krievijas energoresursiem ir ievērojami samazinājies. Salīdzinot ar 2021. gada otro ceturksni, kad Krievijas naftas imports bija 29,2% no visas Eiropā ievestās naftas apjoma, šī gada otrajā ceturksnī šis rādītājs bija vien 2,3 procenti. Dabasgāzes daļa samazinājusies no 38,5 līdz 12,9%, bet akmeņogļu daļa – no 45% līdz nullei.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)