Pētījums: cilvēce pirms miljons gadiem gandrīz izmira (4)

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Science", atklāts, ka cilvēce teju pirms miljona gadu gandrīz izmira, un vairāk nekā 100 000 gadu pasaules iedzīvotāju skaits svārstījās tikai ap 1300 cilvēku.

Pētnieki piebilda, ka šādai izzušanai, iespējams, ir bijusi liela nozīme mūsdienu cilvēku un mūsu izmirušo radinieku – biezuzacaino neandertāliešu un noslēpumaino deņisoviešu – evolūcijā, vēstīts izdevumā "Live Science".

Iepriekšējie pētījumi liecina, ka mūsdienu cilvēks radās pirms aptuveni 300 000 gadu Āfrikā. Tā kā ir ļoti maz fosiliju no šī laika, joprojām ir daudz neskaidrību par to, kā attīstījusies cilvēce pirms mūsdienu cilvēka rašanās.

Lai uzzinātu vairāk par periodu, kas bija tuvu mūsdienu cilvēku evolūcijai, zinātnieki izpētīja vairāk nekā 3150 mūsdienu cilvēku genomu no 10 Āfrikas populācijām un 40 ārpus Āfrikas populācijām. Viņi izstrādāja jaunu analītisku rīku, ar kura palīdzību var noteikt mūsdienu cilvēku priekšteču grupas lielumu, aplūkojot viņu pēcnācēju ģenētisko secību daudzveidību.

Ģenētiskie dati liecina, ka pirms 813 000 – 930 000 gadu mūsdienu cilvēku priekšteču skaits ļoti saruka, zaudējot aptuveni 98,7% savas reproduktīvās populācijas.

"Mūsu senči patiešām ilgu laiku piedzīvoja tik smagu populācijas sarukumu, ka viņiem draudēja liels izmiršanas risks," pētījuma līdzautors Vangjie Hu no Ikānas Medicīnas skolas Sinaja kalnā, Ņujorkā, pastāstīja izdevumam "Live Science".

Pētnieki norādījuši, ka 117 000 gadus mūsdienu cilvēku populācija ir bijusi aptuveni 1280 cilvēku.

"Populācijas lielums mūsu senčiem bija niecīgs, un tas noteikti būtu novedis viņus tuvu izmiršanai," sacīja Londonas Dabas vēstures muzeja paleoantropologs Kriss Strindžers, kurš nepiedalās jaunajā pētījumā.

Zinātnieki norādījuši, ka populācijas sarukums ir saistīts ar spēcīgo zemes atdzišanu, kas izraisīja ledāju veidošanos, okeāna virsmas temperatūras pazemināšanos un, iespējams, ilgstošus sausuma periodus Āfrikā un Eirāzijā.

Pētnieki joprojām nezina, kā šīs klimata pārmaiņas varēja ietekmēt cilvēkus, jo šā laika cilvēku fosiliju un artefaktu ir maz, iespējams, tāpēc, ka populācija bija tik maza.

Iepriekšējie pētījumi liecina, ka pēdējais priekštecis, kurš bija līdzīgs mūsdienu cilvēkiem, neandertāliešiem un deņisoviešiem, dzīvoja aptuveni pirms 765 000 – 550 000 gadu – tajā pašā laikā, kad tika atklāts jaunais vājais posms. Tas liek domāt, ka gandrīz notikusī izzušana, iespējams, bija kaut kādā veidā saistīta ar mūsdienu cilvēku, neandertāliešu un deņisoviešu pēdējā kopīgā priekšteča evolūciju.

"Ja šis pēdējais kopīgais priekštecis dzīvoja populācijas sarukuma laikā vai drīz pēc tā, tad tam, iespējams, bija nozīme seno cilvēku grupu sadalīšanā mūsdienu cilvēkos, neandertāliešos un deņisoviešos," skaidroja Strindžers. "Piemēram, tas varēja sadalīt cilvēkus sīkās, atsevišķās grupās, un laika gaitā atšķirības starp šīm grupām izrādījās pietiekami būtiskas, lai izdzīvojušie cilvēki nošķirtos atsevišķās populācijās – mūsdienu cilvēkos, neandertāliešos un deņisoviešos."

Iepriekšējos pētījumos tika secināts, ka pirms aptuveni 900 000 – 740 000 gadu divas senas hromosomas saplūda, veidojot mūsdienu cilvēku hromosomu, kas pašlaik pazīstama kā otrā hromosoma. Tā kā tas sakrīt ar "šaurās vietas" laiku, jaunie atklājumi liecina, ka cilvēku gandrīz pilnīga izzušana varētu būt saistīta ar šo būtisko izmaiņu cilvēka genomā, norādīja pētnieki.

"Tā kā neandertāliešiem un deņisoviešiem ir kopīga šī saplūšana ar mums, tā ir notikusi, pirms mūsu dzimtas atdalījās viena no otras," teica Strindžers.

"Turpmākajos pētījumos šo jauno analītisko paņēmienu var izmantot citiem genomu datiem, piemēram, neandertāliešu un deņisoviešu genomiem," teica Strindžers. "Tas varētu parādīt, vai arī tie piedzīvoja lielu sarukumu."