Rosina sabiedriskajiem medijiem piešķirt ne mazāk kā 0,14% no IKP gadā (1)

Turpmāk plānots noteikt, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valsts budžeta dotācijas apjomu veidos ne mazāk kā 0,12% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma, pie tam ar pieaugošu finansējumu turpmākajiem trīs gadiem.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets 2024.gadā sasniedz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2025.gadā - 0,13% no IKP, bet 2026.gadā - 0,14% no IKP līdzvērtīga apjoma.

Saskaņā ar jauno sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansējuma modeli, ko paredzēts nostiprināt ar šiem grozījumiem, katram nākamajam trīs gadu periodam tiks iesniegts jauns attīstības plāns, ar attiecīgu prioritāro pasākumu budžeta pieprasījumu pamatojot, kādu pasākumu īstenošanai ir nepieciešams finansējums un kādi ir sasniedzamie rezultatīvie rādītāji.

Lai nepieļautu sabiedriskā pasūtījuma pārkompensāciju vai nepietiekamu finansējumu, modelis paredz, ka sabiedrisko mediju finansiālā situācija tiks izvērtēta katru gadu, savukārt reizi trijos gados padziļināti izvērtēs vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošanu.

Trīs gadu izvērtējumā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) secinās, vai sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sasniedz stratēģijā nospraustos mērķus. Ja mērķi netiks sasniegti, SEPLP būs jāizvērtē iemesli un jāsecina, vai tas noticis nepietiekama finansējuma vai nepietiekami efektīvas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības dēļ.

Tālāk SEPLP izvērtējuma ziņojumu kopā ar attīstības prioritātēm, rezultatīvajiem rādītājiem un informāciju par nepieciešamo finansējuma apjomu nākamajiem trīs gadiem izvērtēs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Pēc ziņojuma izskatīšanas komisijā, SEPLP būs jāsagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā jauns Sabiedriskā medija attīstības plāns kopā ar budžeta pieprasījumiem trim gadiem, ziņojumā iekļaujot arī izvērtējumu par esošā finansēšanas modeļa atbilstību SEPLPL paredzētajiem kritērijiem - vai modelis nodrošina neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko mediju finansējumu un vai tas tuvojas Eiropas vidējam finansējuma līmenim. Ja tiks konstatētas neatbilstības, tad būs pamats sākt diskusiju par finansējuma modeļa izmaiņām vai jauna modeļa ieviešanu.

KM skaidro, ka finansējuma apmēram un piešķiršanas mehānismam jānodrošina, ka sabiedrisko mediju darbību neietekmē spēcīgu ietekmes pušu vēlmes, piemēram, politiskās vides dalībnieki vai kādu ekonomisko grupu lobijs. No tā izriet, ka finansējuma apmēram, kas tiek piešķirts sabiedriskajiem medijiem, jābūt nesaistītam ar tā brīža politiskajām prioritātēm un jābūt sasaistītam ar neatkarīgiem finansējuma avotiem.

KM ieskatā minētie grozījumi nodrošinātu mediju neatkarību, atbilstību medija paredzētajām funkcijām, prognozējamību trīs gadu perspektīvā, kā arī ļaus pietuvoties Eiropas vidējam finansējuma līmenim, kas ir 0,16% no IKP.

Komentējot likumprojekta nepieciešamību, KM uzsver, ka jau kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansējums ir bijis viens no zemākajiem Eiropā. Šobrīd tie ir vissliktāk finansētie sabiedriskie mediji Baltijas valstīs un ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā finansējuma apmēra. Attiecīgi tiem ir ierobežotas iespējas gan veidot jaunu un kvalitatīvu oriģinālsaturu un sasniegt auditoriju, gan uzturēt un attīstīt infrastruktūru. KM prognozē, ka 2023.gada valsts budžeta dotācija būs līdzvērtīga tikai 0,09% no Latvijas IKP, kamēr Eiropas vidējais līmenis ir minētie 0,16% no IKP.

KM atgādina, ka pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā 35% no valsts budžeta finansējuma sabiedriskie mediji ir saņēmuši līdzekļu neparedzētiem gadījumiem vai prioritāro pasākumu ietvaros. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti liela finansējuma daļa tiek piešķirta ikgadēji, reaģējot uz steidzamu problēmu risināšanas nepieciešamību un neliecina par ilgtermiņā pārdomātu un racionālu pieeju sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības plānošanā, kas neļauj runāt par sabiedriskā medija finansējuma neatkarības pietiekamību. Ilgtermiņa ieguldījumu atjaunošana jāplāno savlaicīgi un pietiekamā apmērā, lai nodrošinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību un darbības nepārtrauktību, norāda KM pārstāvji. 

Kā informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja, padome ir izstrādājusi "Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības plānu 2024. līdz 2026.gadam" un atbilstošus grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (SEPLPL), kuru mērķis ir nodrošināt Latvijas sabiedrisko mediju attīstību, ieviešot jaunu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu vajadzībām atbilstošu un vidējā termiņā prognozējamu finansējumu, kā arī ļautu izveidot vienotu sabiedrisko mediju uzņēmumu atbilstoši SEPLP izstrādātajām koncepcijām.

KM, kā par mediju nozari atbildīgā ministrija, ir iesniegusi minēto tiesību aktu projektus saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā pirms izskatīšanas Ministru kabinetā. Attīstības plāns veidots, pamatojoties uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 27.jūnija sēdes konceptuālo lēmumu par to, ka sabiedriskā medija finansējumam turpmākajos gados ir jāpieaug. Komisija nolēma, ka sabiedriskā medija kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attīstības plānu trijiem gadiem ar pieaugošu finansējumu. Sabiedriskā medija kopējais finansējums nosakāms ne mazāk par 0,12% no IKP piecu gadu periodā.

SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis norāda, ka padome vasarā ir strādājusi, lai sagatavotu plānu, kas atbilstoši komisijā lemtajam un sabiedrisko mediju pārvaldības likumā teiktajam paredz pakāpeniski tuvināt Latvijas sabiedrisko mediju finansējumu Eiropas vidējam līmenim, kas ir 0,16% no IKP.

"Ir paveikts viss nepieciešamais, lai politiķi pēc iespējas ātrāk beidzot pieņemtu sabiedrisko mediju attīstībai vitāli nepieciešamos lēmumus par finansēšanas modeļa maiņu un vienota medija izveidošanu 2025.gada janvārī," uzsver Siksnis.

SEPLP uzskata, ka sabiedrisko mediju attīstības plāns un grozījumi SEPLPL būtu skatāmi kontekstā ar vidēja termiņa valsts budžeta likumu 2024. līdz 2026.gadam, kad paredzēts realizēt sabiedrisko mediju reformu.

Siksnis akcentē, ka sabiedriskie mediji ir daļa no valsts drošības. Viņa ieskatā, līdz šim tie nav tikuši pienācīgi novērtēti, regulāri liekot domāt drīzāk par esošā stāvokļa noturēšanu, nevis oriģinālā satura spēcināšanu. Tāpat nav bijuši pietiekami ieguldījumi kritiskajā infrastruktūrā un tehnoloģijās, kas būtiski vājina sabiedriskos medijus un liek iepalikt attīstībā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm.

Pēc Sikšņa paustā, prakse, ka lēmums par finansējuma piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem tiks balstīts uz trīs gadu attīstības plānu, ir pozitīvi vērtējama, jo tas ļaus medijiem plānot darbu un investīcijas vidējā termiņā.

"Līdz šim tas nebija iespējams, jo par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem bija jācīnās katru gadu, turklāt tie ir bijuši nepietiekami. Mēs ļoti ceram, ka attīstības plāns tiks atbalstīts un mēs varēsim spēcināt sabiedriskos medijus kā būtisku mūsu drošības pīlāru," uzsvēris Siksnis.

Attīstības plāns paredz stiprināt sabiedriskos medijus, trīs gadu periodā īstenojot vairākus uzdevumus, kas veicinās mediju darbinieku kapacitāti un satura attīstību, nodrošinās nepieciešamo infrastruktūru un tehnoloģijas. Saskaņā ar plānu sabiedrisko mediju budžets 2024.gadā sasniegtu 55 193 601 eiro jeb 0,12% no attiecīgā gada prognozētā IKP, 2025.gadā 63 235 564 eiro jeb 0,13% no attiecīgā gada prognozētā IKP, bet 2026.gadā 72 037 370 eiro jeb 0,14% no attiecīgā gada prognozētā IKP.

Jaunais finansēšanas modelis, ko paredzēts nostiprināt grozot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, nosaka, ka katram nākamajam trīs gadu periodam tiks iesniegts jauns attīstības plāns, pamatojot, kādu pasākumu īstenošanai ir nepieciešams finansējums un kādi ir sasniedzamie rezultatīvie rādītāji. Sabiedrisko mediju gadskārtējais budžets tiktu norādīts SEPLPL Pārejas noteikumos un noteikts trīs gadu periodam, paredzot, ka katrā no perioda gadiem tas nebūtu mazāks kā iepriekšējā gada budžets.

Lai nepieļautu sabiedriskā pasūtījuma pārkompensāciju vai nepietiekamu finansējumu, modelis paredz, ka katra finansēšanas perioda beigās tiks izvērtēta mediju finansiālā situācija, savukārt reizi trijos gados tiks padziļināti izvērtēta medija vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošana. Trīs gadu vērtējumā SEPLP secinās, vai medijs sasniedz stratēģijā nospraustos mērķus. Ja mērķi netiks sasniegti, Padomei jāizvērtē iemesli un jāsecina, vai tas noticis nepietiekama finansējuma vai nepietiekami efektīvas darbības dēļ.

Latvijas sabiedrisko mediju finansējums līdz šim ir bijis ievērojami mazāks nekā vidēji Eiropā un divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropā uz vienu iedzīvotāju. Pēdējos piecus gadus tas sasniedzis tikai ap 0,1% no IKP. Finansējums ir par gandrīz 6 miljoniem eiro mazāks nekā Igaunijā un pat par 16 miljoniem euro mazāks nekā Lietuvā.

Jau ziņots, ka 27.jūnijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli, kas paredz to izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu piecu gadu laikā līdz vismaz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atbilstoši valsts budžeta iespējām.

Tāpat komisija vienbalsīgi atbalstīja konceptuālu lēmumu par sabiedriskā medija finansēšanas modeļa principu maiņu un tālāko virzību likumdošanas procesā un likumprojekta grozījumus par jaunā modeļa ieviešanu pieņemt līdz šī gada septembrim.