Uzņēmumi: aptuveni piektā daļa klientu maksājumus neveic ļaunprātīgi

Uzņēmumi, kuriem rēķini netiek samaksāti vai maksājumi tiek kavēti, atzīst, ka klienti kā biežākos iemeslus min ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas ietekmi (37%), 21% rēķinus nemaksā ļaunprātīgi, bet 18% gadījumu rēķinu nemaksāšana bijusi saistīta ar klienta maksātnespējas pasludināšanu vai uzņēmuma restrukturizāciju.

Tikai vidēji katrs trešais uzņēmums jeb 36% respondentu norādījis, ka pēdējā laikā nav saskārušies ar rēķinu nemaksāšanu vai apmaksas kavējumiem.

Tomēr pozitīvi vērtējams fakts, ka Latvijā rēķinu nemaksāšanas gadījumu pēdējā gada laikā kļuvis par aptuveni trīs procentpunktiem mazāk – pērnā gada augustā pēc "Okredo" pasūtījuma īstenotā uzņēmumu aptaujā 33% uzņēmumu norādīja, ka pēdējā laikā nav saskārušies ar rēķinu nemaksāšanas gadījumiem.

Par aptuveni pieciem procentpunktiem sarucis arī ļaunprātīgo nemaksātāju skaits, kas pērn bija 26%.

Tāpat, saskaņā ar uzņēmumu aptaujas datiem, uzņēmumi šajā laikā labāk pielāgojušies ģeopolitiskajai situācijai - pērn tās ietekmi kā iemeslu rēķinu nemaksāšanai minēja 42% aptaujāto uzņēmumu, kas neveica maksājumus vai tos kavēja.

"Nokavēto maksājumu partneru īpatsvars gada laikā nav būtiski mainījies un pat nedaudz sarucis, kas liecina, ka biznesa sektors pareizi izvērtējis ekonomikas lejupslīdes sekas un vairāk tām gatavojies. Tomēr jāatzīst, ka ļaunprātīgu nemaksāšanas gadījumu īpatsvars Latvijā un Lietuvā joprojām ir ļoti augsts," aptaujas rezultātus komentē "Okredo" vadītāja dr. Gerda Jurkoniene.

Viņa uzsver, ka negodīgi klienti traucē biznesa darbību un tas prasa papildu pūles un līdzekļus parādu pārvaldīšanai, kas neļauj biznesam augt straujāk.

Savukārt Lietuvā šī gada augustā veiktās uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka ar rēķinu nemaksāšanu vai kavējumiem pēdējā laikā nav saskārušies tikai 35% uzņēmumu, ģeopolitiskā vai ekonomiskā situācija kā rēķinu kavēšanas vai nemaksāšanas iemesls minēta 39% gadījumu, bet ļaunprātīga rēķinu nemaksāšana konstatēta 28% gadījumu.

Latvijas uzņēmumu aptaujā arī noskaidrots, ka, pieaugot ekonomiskajiem riskiem, arvien vairāk uzņēmumu izmanto dažādus atvērto datu resursus jeb publiski pieejamos datus par citiem uzņēmumiem, lai izvērtētu sadarbības riskus, strādājot ar esošajiem vai jauniem partneriem, piemēram, analizējot, vai konkrētajiem uzņēmumiem nav reģistrēti nodokļu parādi vai citas parādsaistības. Tostarp visbiežāk uzņēmumi atvērto datu platformās meklē praktisku informāciju par citiem uzņēmumiem – kontakti, reģistrācijas dati, darbinieku skaits (53% uzņēmumu), 28% apskata un analizē citu uzņēmumu finanšu rādītājus, bet 14% apskata tiesu informāciju – informāciju par tiesas procesiem, kuros konkrētais uzņēmums iesaistīts.

Atbildot uz jautājumu par to, kādiem mērķiem atvērtie dati uzņēmumā tiek izmantoti, 47% respondentu norādīja, ka tas tas tiek darīts, lai izvērtētu potenciālos un esošos klientus, mazinot dažādus biznesa riskus, 42% respondentu šādus datus izmanto jaunu klientu piesaistei, bet 37% šādā veidā cenšas novērst krāpšanas riskus.

Tomēr aptuveni trešdaļa (35%) uzņēmumu atzīst, ka atvērtos datus savā ikdienas darbā, analizējot sadarbību ar citiem uzņēmumiem, neizmanto.

"Latvijā atvērtos datus savā darbā neizmanto pat 35% uzņēmumu, kas ir divas reizes vairāk nekā Lietuvā," atzīmē Jurkoniene. 

Aptauju īstenoja pētījumu kompānija "Norstat" pēc atvērto datu platformas "Okredo" pasūtījuma šī gada augustā, aptaujājot kopumā 200 dažāda lieluma uzņēmumus Latvijā un Lietuvā.

Atvērto datu platforma "Okredo", kas darbojas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas un Polijas tirgū, nodrošina aktuālos datus no uzņēmumu reģistriem, nodokļu administrēšanas un darba institūcijām, tiesu administrācijām.