Degvielas krīze Krievijā vēršas plašumā un tuvojas Maskavai (17)

Kā vēsta “Mash”, atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem, dīzeļdegvielas deficīts radies Ļipeckā, Tulā, Čuvašijā, Tatarstānā un Marijelā.

Tulā kādā no uzpildes stacijām dīzeļdegviela tiek pārdota tikai juridiskām personām, bet 92. markas benzīns tiek izsniegts pēc taloniem. Čuvašijā vienā no privātajām degvielas uzpildes stacijām ievērojami uzlēkusi dīzeļdegvielas cena.

Valdība degvielas krīzē vaino "pelēkos eksportētājus", kuri iepērk benzīnu un dīzeļdegvielu par iekšējām cenām, ko subsidē valsts, un pēc tam šī degviela tiek pārdota ārvalstīm par dārgāku naudu ārzemju valūtā. Ēnu eksports mērāms vairākos miljonos tonnu kopš gada sākuma.

Kā norādījis enerģētikas ministrs Nikolajs Šuļginovs, Krievijas valdībai ir jābeidz naftas produktu brīvais eksports – pārdot benzīnu un saņemt par to ārvalstu valūtu drīkstētu tikai šaurs kompāniju loks, ko apstiprinājusi valdība.

Kopš gada sākuma benzīna vairumtirdzniecības cenas Krievijā pieaugušas par vairāk nekā 70%. Vasarā “ugunsgrēks” pārmeties arī uz dīzeļgvielas tirgu, kas kopš jūlija sadārdzinājies par teju 40%. Cenas sasniegušas rekordlielus rādītājus, tomēr arī par dārgajām cenām degvielu daudzviet nav iespējams nopirkt. Reģionālās naftas bāzes Dienvidu Federālajā apriņķī vai nu samazinājušas, vai nu pilnībā pārtraukušas piegādes vietējam tirgum.

Pēc naftas tirgotāju teiktā, degvielas deficītu mākslīgi rada naftas kompānijas – tām ir vismaz divu miljonu tonnu benzīna un trīs miljonu tonnu dīzeļdegvielas rezerves, taču kompānijas negrasās šķirties no šīm rezervēm. Tas tādēļ, ka uzņēmumiem ir izdevīgi uzturēt augstas cenas, jo naftas kompānijām kopš 1. septembra ir samazinājušās budžeta subsīdijas.

Tādēļ paredzams, ka vismaz tuvākajā laikā cenas degvielas cenām Krievijā turpinās pieaugt, jo naftas kompānijas arī turpmāk nevēlēsies atbrīvoties no degvielas krājumiem.