LU zinātnieki pirmo reizi pēta Alpu ledājus

Šī gada augustā norisinājās jau desmitā ekspedīcija, kurā Latvijas zinātnieki veica ledāju pētījumus. Ekspedīciju organizēja LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Polāro pētījumu centrs sadarbībā ar Insbrukas Universitāti, kura pārvalda Hintereis pētniecības staciju. Pētījumi tika veikti uz Hintereisfernera ledāja Ectāles (Ötztal) Alpos, Austrijas dienvidrietumos. Ekspedīcijā piedalījās asociētais profesors Kristaps Lamsters un doktorantūras studenti – Pēteris Džeriņš un Lelde Švinka.

Hintereis stacija atrodas 3026 metru augstumā. Tā tika uzbūvēta jau 1966. gadā. Stacijas apkārtnē ilgstoši tiek veikti meteoroloģiskie novērojumi un ledāja masas bilances monitorings, reģistrējot klimata pārmaiņas jau kopš 19. gadsimta, tādējādi sniedzot vienas no garākajām novērojumu datu sērijām pasaulē. Jau kopš 1847. gada tiek veikti Hintereisfernera garuma mērījumi, bet pirmo reizi vēstures avotos ledājs ir minēts jau 1601. gadā.

Šī bija pirmā reize, kad LU ĢZZF pētnieki veica pētījumus Alpu ledājos, jo līdzšinējās ekspedīcijas norisinājās Arktikā un Antarktikā.

“Alpu ledāji, kuru kopējais skaits pārsniedz 4000, strauji reaģē uz klimata pārmaiņām un pat četras piektdaļas to masas var izzust jau līdz šī gadsimta beigām, turklāt līdz 2050. gadam ledāji, visticamāk, zaudēs vismaz pusi to līdzšinējās masas, kā to paredz klimata modeļi,” skaidro K. Lamsters.

2000.–2014. gadu periodā Alpu ledāji zaudēja 1,3 gigatonnas ledus. Esošie novērojumu dati, kurus publicē Pasaules ledāju monitoringa dienests liecina, ka iepriekšējā (2021./2022. gadā) masas bilances gadā Austrijas ledāji zaudēja vislielāko ledus masu novērojumu vēsturē un, piemēram, Hintereisfernera ledāja gada vidējā masas bilance pārsniedza -3,3 metrus (izteikts ūdens ekvivalentā).

Šo straujo pārmaiņu mudināti Latvijas zinātnieki veica Hintereisfernera ledus biezuma un iekšējās struktūras mērījumus ar ģeoradaru. Iegūtie dati ļaus noteikt gan ledāja gultnes reljefu, gan atlikušo ledāja ledus tilpumu.

“Mērījumi ar ģeoradaru šādā ledājā ir īpaši izaicinoši Alpu ledāju iekšējās struktūras un termiskā stāvokļa dēļ. Mēs šādu ledāju ledu apzīmējam kā “siltu”, jo porās starp ledus kristāliem sastopams ūdens, tādēļ izmantojām arī pavisam jaunu Latvijas uzņēmuma “Radar Systems” ražotu iekārtu, kura speciāli veidota, lai varētu ierakstīt ģeoradara signālu no dziļākiem nogulumu un ledus slāņiem,” uzsver K. Lamsters.

FOTO: LATVIJAS UNIVERSITĀTES ZINĀTNIEKI ALPOS

Lai gan kopumā plānotie mērījumi tika izpildīti, ekspedīcijas dalībnieki neiztika arī bez grūtībām, kuras sagādāja mainīgie laikapstākļi, migla un sniegs. Kamēr citi Eiropas reģioni pieredzēja lietusgāzes un plūdus, Austrumalpos tas izpaudās ar spēcīgu snigšanu, apgrūtinot iekārtu darbību, redzamību un pārvietošanos uz ledāja aizsnigušo un aizputināto plaisu un ūdensrijēju dēļ. Arī paša ūdens ieguvei zinātniskajā stacijā bija nepieciešams kausēt sniegu. Toties, lai nodrošinātu zinātnisko iekārtu darbību, uz staciju ar helikopteri bija jānogādā ģenerators.

Pētījumu finansē Eiropas Savienības INTERACT infrastruktūras programma.