“Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi": lekcijas, sarunas un darbnīcas

Izstāde “Tikai neraudi!”, kura līdz 15. oktobrim norisinās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā zālē, rāda Latvijas mākslu feministiskā interpretācijā un daudzpusīgi izgaismo sieviešu dzīves problemātiku, piedāvājot pašām sievietēm runāt par sevi. Ekspozīcijā iekļauti turpat 50 Latvijas mākslinieču glezniecības, grafikas, fotogrāfijas, instalāciju un video darbi, kas tapuši laikposmā no 20. gadsimta 60. gadiem līdz 2023. gadam.

Izstādi pavada plaša pasākumu programma, kas aptver mākslas, vēstures, dzimumu stereotipu un slēptās nevienlīdzības pārvērtēšanas jautājumus, kā arī skar citus mūsdienās aktuālus tematus.

8. septembrī plkst. 18.00 māksliniece Lilija Dinere lekcijā “Daudzdievības un monoteisma sadursme” iepazīstinās ar savu daiļradi, kurā atklājas matriarhālā un patriarhālā pasaules modeļa antagonisms un mijiedarbība. Pasākuma telpā tiks eksponēti vairāki autores darbi, kuros uzsvērta feminisma aspekta klātbūtne. Piemēram, gleznu “Līgava” (2016) varēja redzēt reformācijas laika feministisko centienu personībai un reformācijas līdera Martina Lutera līdzgaitniecei Katarīnai fon Borai (Katharina von Bora, 1499–1552) veltītajā izstādē. Triptihs “Vertikālais horizonts”, “Aizmirstā ainava” un “Altāris” (1998) izvērš alūzijas par to, kā politeisko pasauli, kurā ir arī sieviešu dievības, nomaina monoteisms.

15. septembrī plkst. 18.00 ar lekciju “Viena deputāte un 99 deputāti. Bertas Pīpiņas darbība Ceturtajā Saeimā un Latvijas starpkaru politikā” muzejā uzstāsies vēsturniece Ineta Lipša. Demokrātiskā Centra partijas politiķe Berta Pīpiņa 1931. gadā kļuva par vienīgo sievieti-deputāti starpkaru Saeimās. Viņa strādāja pēdējā no četrām Saeimām, kuras Latvijas pilsoņi ievēlēja līdz 1934. gadam, kad Ministru prezidents Kārlis Ulmanis izdarīja valsts apvērsumu, likvidējot parlamentāro demokrātiju. Šajā priekšlasījumā varēs gan uzzināt par to, kāpēc četrās Saeimās tika ievēlēta tikai viena sieviete un ko sieviešu organizācijas Bertas Pīpiņas vadībā darīja, lai mainītu situāciju nākotnē, gan gūt priekšstatu par to, kā uz šo situāciju reaģēja pārējie 99 deputāti.

22. septembrī plkst. 18.00 aicinām uz tikšanos ar izstādes mākslinieci Rasu Jansoni, kura dalīsies savās pārdomās par tēmu “Kāpēc no Mēdejas nav jābaidās?”. Lekcijā analizēsim divus laikmetīgās mākslas darbus ar Latvijas mākslā tik reti atrodamo Mēdejas tēlu, kā arī kopā ar mākslinieci dosimies pastaigā pa izstādi “Tikai neraudi!”, lai sastaptu vienu no tiem – Dainas Dagnijas “Mēdeju”.

29. septembrī plkst. 18.00 gaidīsim objektu orientētā darbnīcā “Feminisms un ikdienas dzīve”, ko vadīs filozofe, mākslas kritiķe un kuratore PhD Jana Kukaine kopā ar literatūrzinātnieci Dr. philol. Zitu Kārklu, rosinot pētīt Latvijas vizuālās mākslas un literatūras saskares punktus caur ikdienas dzīves priekšmetiem. Pasākuma dalībniekus lūdzam paņemt līdzi nelielu ikdienā lietojamu mantu.

6. oktobrī plkst. 18.00 mākslas zinātniece, kuratore Irēna Bužinska sniegs lekciju “Anonīmās stikla klasiķes. Neliels ieskats Iļģuciema 20. gs. 60. gadu stikla dizaina vēsturē”. Iļģuciema stikla fabrika un tās produkcija pamatoti ir viena no Latvijas stikla ražošanas stāsta slavenākajām lappusēm. 60. gados rūpnīcā sāka strādāt pirmās profesionālās stikla mākslinieces Ilga Matveja un Malda Lapsiņa (vēlāk Strazdiņa), kuru uzdevums bija radīt jaunus paraugus masveida ražošanai. Viņu veidotie darbi uzskatāmi par izciliem sava laika formas dizaina un stilistikas paraugiem.

Līdzīga situācija izveidojās arī fabrikā “Dzintars”. Tajā 50. gadu vidū darbu uzsāka Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Agaida Goldšteine, kura izstrādāja smaržu pudelīšu dizainus. Dažādu iemeslu dēļ rūpnīcas produkcijas katalogos autori netika minēti. Lekcija piedāvās palūkoties uz Latvijas stiklu kā uz nozīmīgu un saglabājamu mūsu kultūras mantojuma daļu, lai par klasiku kļuvušie priekšmeti atgūtu nepelnīti piemirsto radītāju vārdus.

Projekta pavadošo izglītības programmu 13. oktobrī plkst. 18.00 noslēgs diskusija “Kāpēc feminisms sadusmo?”. Vēl pirms izstādes atklāšanas muzeja sociālo tīklu ierakstus pārpludināja agresīvi pret feminismu vērsti komentāri. Teju katrs jauns ieraksts joprojām saņem naidpilnus komentārus, adresētus māksliniecēm, kuras iestājas par sieviešu vienlīdzīgām tiesībām. Šajos komentāros tiek apgalvots, ka feminisms grauj pasaules kārtību, lai gan patiesībā tas izceļ nevienlīdzību, dzimumu stereotipus un reproduktīvo tiesību jautājumu.

Reaģējot uz šo situāciju, diskusijas dalībnieki apspriedīs, kāpēc feminisms Latvijā tiek uztverts kā kaut kas, pret ko jācīnās. Sarunā pētīsim arī to, kāpēc Latvija vēl nav ratificējusi cilvēktiesību līgumu, kas nosoda vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Norisi moderēs žurnāliste Rita Ruduša.