Valdība atbalsta Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas budžetu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā

No piešķirtā finansējuma 1,07 miljoni eiro paredzēti kārtējo izdevumu segšanai, tostarp 964 177 eiro paredzēti darbinieku atlīdzībai un 105 824 eiro precēm un pakalpojumiem. Kapitāliem izdevumiem paredzēti 12 000 eiro.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka no 2010.gada 1.janvāra Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir budžeta nefinansēta valsts pārvaldes iestāde, kas tiek finansēta no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansējuma.

Inspekcijai ik gadu no Dzelzceļa likumā noteiktajiem finansēšanas avotiem piešķir finansējumu 1,79% apmērā no kopējā šā likuma minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma, ko veido ieņēmumi no maksas par Dzelzceļa likumā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un ieņēmumi no tās valstij piederošās zemes nodošanas lietošanā par atlīdzību, uz kuras izvietota publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra, par iepriekšējo gadu, ievērojot, ka šis apjoms nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds piešķirts 2022.gadam, kas bija 1 082 001 eiro apmērā.

Samazina no AF finansēto elektrificēto dzelzceļa līniju garumu 

Valdība otrdien nolēma samazināt no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) finansēto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garumu pasažieru pārvadāšanai no 81 kilometra līdz 70 kilometriem.

Sākotnēji AF finansējums 72,7 miljonu eiro apjomā bija paredzēts dzelzceļa līniju Rīga-Zemitāni un Rīga-Priedaine modernizācijai un līnijas Zasulauks-Bolderāja attīstībai, kur rezultātā līdz 2026.gada 31.martam tiktu elektrificētas dzelzceļa līnijas 81 kilometra garumā.

Satiksmes ministrija skaidro, ka investīcijas ietvaros finansējuma saņēmējs ir VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz). AF plāna atskaites punkti un sasniedzamie mērķi - 81 kilometrs - tika noteikti 2020.gadā, balstoties uz sākotnēji plānotajām izmaksām un to pamatojumiem, taču investīcijas sagatavošanās darbu laikā identificēti vairāki ierobežojumi, kuru dēļ investīcijas tvērumā nepieciešams veikt izmaiņas.

Ņemot vērā karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, ir būtiski paaugstinājušās izmaksas būvniecības jomā, kas attiecīgi rada augstu risku AF plānā noteikto mērķu sasniegšanā ar plānoto AF finansējumu, turklāt ir paredzams, ka būvniecības izmaksas turpinās palielināties. Kopumā tirgū ir novērojams globāls būvmateriālu cenu pieaugums un būvmateriālu piegāžu termiņu kavējumi, taču viena no lielākām ietekmēm ir novērota Baltijas valstīs, ņemot vērā vēsturiski izveidojušās piegāžu ķēdes no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, kā arī ievērojot būvmateriālu ražošanas procesa energoietilpību, energoresursu cenu straujo lēcienu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, LDz saskata augstu risku sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanā esošā piešķirtā finansējuma ietvaros. Līdz ar to LDz ir pārskatījis investīcijas īstenošanas scenārijus un iespējamos riskus un kā atbilstošāko risinājumu izvēlējies samazināt plānoto darbu apjomu Zasulauks-Bolderāja līnijā elektrificējot tikai vienu sliežu ceļu un izslēdzot no projekta Zasulauka stacijas būvdarbus, kā rezultātā mērķrādītājs tiek samazināts no 81 kilometra uz 70 kilometriem.

Ņemot vērā to, ka projekta tvērums paredz arī veikt būvdarbus Zasulauka stacijā, izvērtējot pētījuma "Riga Node Study" rekomendācijas, saistībā ar otrā sliežu ceļu infrastruktūras izbūvi uz Bolderāju un sinerģiju ar 1435 milimetru dzelzceļa infrastruktūras izbūvi Rīgas mezglā, veikts aktīvs darbs ar AS "RB Rail", kuram jānodrošina Zasulauka stacijas pārbūves būvprojekta izstrāde.

Sadarbības laikā LDz un "RB Rail" identificēja jaunus riskus, kurus nevarēja paredzēt investīcijas sagatavošanas brīdī. Ņemot vērā finansējuma pieejamību, kā arī komplicētus tehniskos risinājumus, kuri plānoti, lai optimāli īstenotu divu sliežu platumu, 1520 milimetru un 1435 milimetru, infrastruktūras izbūvi Zasulauka stacijā, secināts, ka projektēšanai nepieciešams būtiski ilgāks laiks. LDz projekta ietvaros būtu jāveic stacijas pārbūves darbi uz "RB Rail" izstrādātā būvprojekta pamata, taču ņemot vērā faktiski projektēšanai nepieciešamo laiku, nebūs iespējams savlaicīgi uzsākt būvdarbus, lai to pilnīgu pabeigšanu varētu nodrošināt līdz 2026.gadam.

Karadarbības Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju ietekmē ir būtiski paaugstinājušās būvniecības izmaksas, kā rezultātā plānotā tehnisko risinājumu tvēruma īstenošana līdz 2026.gadam projekta sākotnējā budžeta ietvaros nav iespējama.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Zasulauka stacijas plānotais būvdarbu apjoms ir izslēdzams no investīcijas tvēruma.

Ņemot vērā, ka investīcijas mērķa sasniedzamais rādītāja izpilde iepriekš minēto iemeslu dēļ nav iespējama, Satiksmes ministrija iesniedza priekšlikumu Eiropas Komisijai par sasniedzamā rādītāja samazinājumu. Ņemot vērā, ka investīcijas īstenotājam LDz, veicot iepirkumus, ir nepieciešams paredzēt rādītājus atbilstoši faktiskajai situācijai, un to, ka 2023.gada 27.martā ir neformālā saskaņošanas procesā ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas viedoklis par Satiksmes ministrijas virzītajiem AF plāna grozījumu priekšlikumiem, sasniedzamais rādītājs tiek precizēts no 81 kilometra uz 70 kilometriem, atbilstoši AF plāna grozījumos noteiktajam.

Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija ir konceptuāli saskaņojusi AF plāna grozījumus attiecībā uz investīcijas sasniedzamā rādītāja samazinājumu, Satiksmes ministrijas ieskatā ir zems risks, ka no Eiropas Komisijas varētu tikt saņemts negatīvs lēmums par AF plāna grozījumu priekšlikumiem. Nepieciešamības gadījumā Satiksmes ministrija turpinās sarunas ar Eiropas Komisiju, pamatojot AF plāna grozījumu nepieciešamību.

Bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras attīstība ir viens no pasākumiem Satiksmes ministrijas īstenotajā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformā, kurā kopumā plānots ieguldīt 295 miljonus eiro lielu AF finansējumu.

Reformas mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus, stiprinot dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula lomu. Sagaidāms, ka īstenotā reforma veicinās iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās paradumu maiņu un mudinās iedzīvotājus pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, kas dos pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanā.