FM virza saskaņošanai plānoto UIN avansa maksājumu bankām

Likumprojekts paredz noteikt kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu veikt UIN maksājumu 20% apmērā par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu neatkarīgi no tā, vai tiek veikta šīs peļņas sadale.

Ministrijā norāda, ka banku sektora peļņas pieaugumu šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas (ECB) īstenotā procentu paaugstināšanas politika, radot negatīvu ietekmi uz eirozonas ekonomiku.

Tāpat ministrijā skaidro, ka šobrīd kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic UIN samaksu vispārējā kārtībā, veicot nodokļa nomaksu tikai peļņas sadales brīdī. Tomēr kreditētāju peļņas pieaugums vienlaikus negarantē UIN maksājumu pieaugumu budžetā. Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadējus UIN maksājumus valsts budžetā, neatkarīgi no tā, vai tie veic peļņas sadali.

FM arī norāda, ka samaksātais nodoklis tiks ņemts vērā, veicot peļņas sadali, proti nodokļa maksājumu, kas aprēķināts peļņas sadales brīdī, būs tiesības samazināt par kredītiestādes vai patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja iepriekš samaksāto nodokli hronoloģiskā secībā. Nodokļa aprēķins būs jāiesniedz vienlaikus ar pirmstaksācijas gada pārskatu.

Likumprojekta mērķis ir, izmantojot netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu kreditētājiem, rast papildu līdzekļus ekonomikas stimulēšanas pasākumu veikšanai, kā arī valsts drošības apdraudējuma novēršanas pasākumu veikšanai, norāda ministrijā.

Tādējādi 2024.gadā budžetā prognozēti UIN ieņēmumi 140 miljonu eiro apmērā no ikgadēji maksājamā UIN par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu. Turpmākajos gados, līdz ar potenciālo galveno ECB procentlikmju samazinājumu, prognozēts banku peļņas samazinājums, attiecīgi prognozējot ar šiem grozījumiem saistīto UIN ieņēmumus 2025.gadā 70 miljonu eiro apmērā un 2026.gadā 30 miljonu eiro apmērā.

Paredzēts, ka grozījumi likumā stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Jau ziņots, ka "Fintech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka FM iecere īstenot vienādotu pieeju nodokļu iekasēšanas politikas veidošanā attiecībā uz bankām un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nav pamatota, jo šim sektoram nekāda virspeļņa neveidojas.

Ja banku sektors šobrīd, pateicoties EURIBOR likmju pieaugumam, guvis "netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu", tad nebanku sektoram EURIBOR likmju pieaugums ir attiecīgi sadārdzinājis pieejamā finansējuma apjomu, kuru nebanku aizdevēji uz patērētāju pārlikt nevar, jo to kredītdevējiem ir saistoši likumā noteiktie procentu likmju ierobežojumi, skaidroja Lūse.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.