Ādolfs Hitlers: nezināmais par Trešā reiha fīrera dzīvi

Hitlers neapšaubāmi ir viena no pazīstamākajām un nīstākajam personībām pasaules vēsturē. Būdams nacistiskās Vācijas vadītājs, viņš sāka gan Otro pasaules karu, gan holokaustu, kā rezultātā gāja bojā vismaz 40 miljoni cilvēku.

Pēdējos gados, pateicoties jauniem atklājumiem, ir kļuvis zināms, piemēram, tas, ka fīrers ir bijis atkarīgs no narkotikām, kuras viņam injicēja personīgais ārsts. Joprojām aizdomīgi ir arī viņa pašnāvības apstākļi.

Vismaz uz daļu no jautājumiem par Trešā reiha vadoņa dzīvi un nāvi sola atbildēt kanāla “National Geographic” raidījuma “Hitlers: Trešā reiha pazudušie ieraksti” veidotāji. Skatītājiem būs unikāla iespēja ieraudzīt vairāk nekā 1300 nesen digitalizētu, agrāk nepublicētu un retu attēlu no Ādolfa Hitlera privātā fotogrāfa Heihriha Hofmana (1885–1957) arhīviem. Būs redzami arī materiāli no fīrera dzīvesbiedres Evas Braunas (1912–1945) personīgā arhīva, piemēram, video, kuri tika uzņemti viņu rezidencē Bavārijas Alpos.

Savukārt vēl viens septembra “National Geographic” raidījums “Pasaules kara noslēpumi no putna lidojuma” piedāvās paraudzīties no cita skatupunkta uz slavenajiem cīņu laukiem Denkerkā un sabiedroto izsēšanās vietā Normandijā. Gaidot raidījumu pirmizrādes, kanāls “National Geographic” aicina iepazīties ar fīrera personīgo fotogrāfu Heinrihu Hofmanu, kas daudzējādā ziņā ir atbildīgs par fīrera tēlu, kā arī par mazāk zināmiem faktiem par Hitlera dzīvi.

Hitlera publiskā tēla kalējs

Trešā reiha vadoņa oficiālais fotogrāfs Heinrihs Hofmans vairāk nekā 25 gadus – kopš nacistu partijas dibināšanas 1919. gadā līdz pat Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā – bija klāt Hitleram teju visos viņa dzīves nozīmīgajos brīžos. Caur viņa objektīvu mēs joprojām redzam fīreru, un tieši Hofmana kā fotogrāfa talants lielā mērā izveidoja priekšstatu par fīreru vācu tautas un visas pasaules sabiedrības prātos.

Jāpiebilst, ka kopumā fotogrāfs iemūžinājis fīrera tēlu apmēram 10 000 fotogrāfijās. Lai gan viņiem bija ļoti labas attiecības, Hofmans pēc kara beigām atzina, ka fotografēt Hitleru nebija viegls darbs, jo fīreram bija tikai trīs mums visiem zināmas pozas, kurās viņš vēlējās tikt iemūžināts: viena roka uz gurna, rokas sānos un uz krūtīm sakrustotas rokas.

Tomēr ir arī deviņi 1927. gadā uzņemtie Hitlera attēli, kas atšķiras no visiem citiem. Tajos ir attēlotas pozas un žesti, kurus fīrers vēlāk izmantojis, publiski uzstājoties. Vadonis īpaši lūdza fotogrāfu uzņemt šīs fotogrāfijas, lai piestrādātu pie sava publiskā tēla.

Jāpiebilst, ka fīrers piekodināja Hofmanam attēlus iznīcināt, taču fotogrāfs to neizdarīja un tos saglabāja.

Saprotams, ka par savu darbu gadu garumā Hofmans tika dāsni atalgots. Proti, viņam piederēja nekustamie īpašumi, grāmatu izdevniecība, vairākas studijas un fototehnikas veikali, mākslas darbu kolekcija, kurā bija arī vērtīgas 19. gadsimta vācu mākslinieku gleznas.

Jāatzīmē, ka tieši Hofmans bija arī tas, kurš 1929. gadā iepazīstināja fīreru ar viņa nākamo sievu Evu Braunu. Tolaik 17 gadus jaunā Eva bija viena no Hofmana asistentēm.

Nākamajā dienā pēc nacistu sagrāves Otrajā pasaules karā, 1945. gada 10. maijā, Hofmans tika arestēts. 1947. gadā tiesa viņam piesprieda desmit gadus cietumā un visu īpašumu konfiskāciju. Taču viņš iesniedza apelāciju, un sods tika samazināts uz četriem gadiem, pamatojot to ar faktu, ka Hofmanam nebija nekādu oficiālu amatu Trešā reiha hierarhijā.

1950. gadā viņu izlaida no cietuma un viņš pat varējis atgūt daļu no savas bagātības. 1955. gadā kādā Londonas izdevniecībā publicēja Hofmana memuārus ar nosaukumu “Hitlers bija mans draugs”. Pēc diviem gadiem, 72 gadu vecumā, fīrera fotogrāfs nomira.

Hitlers bija miljardus vērtas bagātības īpašnieks

Liela daļa Hitlera bagātības nāca no paredzamiem avotiem — “izsūknējot” valsts budžetu un pieņemot dāsnus “ziedojumus” no korporācijām. Tomēr viņš izdomāja arī citus peļņas avotus. Proti, kļūstot par Vācijas kancleru, viņš pavēlēja valdībai iegādāties viņa cietumā sarakstītās grāmatas “Mein Kampf” (“Mana cīņa”) eksemplārus, lai tos pasniegtu kā dāvanu jaunlaulātajiem kāzu dienā. Rezultātā Hitlers kā autors saņēma honorāru, taču ar to viņam bija par maz, un viņš atteicās maksāt ienākuma nodokli.

Hitlers izmantoja savu milzīgo bagātību, kas, pēc dažiem aprēķiniem, bija aptuveni pieci miljardi ASV dolāru, lai uzkrātu plašu mākslas darbu kolekciju, iegādātos smalkas mēbeles un dažādus īpašumus.

Hitlers plānoja izveidot savu muzeju

Hitlers bija pazīstams kā Senās Grieķijas un Senās Romas autoru darbu piekritējs. Savukārt modernās mākslas virzieni – piemēram, impresionisms, kubisms un dadaisms, – viņam dziļi riebās, un viņš tos uzskatīja par “deģeneratīviem”. Trīsdesmitajos gados nacisti sāka izņemt šādu “deģeneratīvu mākslu” no Vācijas muzejiem. Pola Klē, Pablo Pikaso, Vilhelma Lembruka un Emīla Noldes darbi vēlāk tika izrādīti 1937. gada īpašajā izstādē un pieteikti kā "boļševiku un ebreju dekadentiskās kultūras paraugi".

Otrajā pasaules karā līdz tam nepieredzētā mērogā pēc Hitlera pavēles no muzejiem un privātmājām tika sistemātiski izlaupīti mākslas darbi. Jāpiebilst, ka ievērojamākais nacistu nozagtais mākslas darbs bija Ģentes altārglezna. Šis un citi darbi bija paredzēti izstādīšanai pēc kara nacistu “supermuzejā” Lincā, Austrijā. Tam bija plānots dot nosaukumu “Fuhrermuseum” jeb “Fīrera muzejs”.

Hitleram bija pašam sava “Nobela prēmija”

1939. gadā Zviedrijas likumdevējs izvirzīja Hitleru Nobela Miera prēmijai. Lai gan viņš to bija iecerējis kā joku, taču tas izraisīja lielu sašutumu un nominācija tika ātri vien atsaukta.

Iespējams, Hitlers būtu gribējis un pat varējis pieņemt šo balvu. Taču dažus gadus iepriekš, 1936. gadā, aktīvs Hitlera politikas kritiķis, vācu žurnālists Karls fon Oseckis tika nosaukts par 1935. gada Nobela miera balvas ieguvēju. Šis žests tika uzskatīts par nacisma nosodījumu un "apvainojumu" Vācijai. Rezultātā – Hitlers aizliedza visiem vāciešiem pieņemt Nobela prēmiju.

Kā alternatīvu izveidoja Vācijas Nacionālo mākslas un zinātnes balvu. Trīs vācieši, kas vēlāk ieguva Nobela prēmiju Trešā reiha laikā, bija spiesti no tās atteikties, lai gan vēlāk viņi saņēma diplomus un medaļas.

Otrais pasaules karš jaunā skatupunktā

Nozīmīgākais solis pretī uzvarai pār Trešā reiha armiju tika sperts 1944. gada 6. jūnijā, kad Normandijā, Francijas piekrastē, tika izcelts amerikāņu un angļu armijas desants, izveidojot Rietumu fronti. Jau pirmajās piecās dienās kopš desanta izcelšanās sabiedrotajiem izdevās iekarot 130 kilometrus platu Normandijas piekrastes joslu un “iespiesties” 30 kilometrus Francijas iekšienē.

Lai gan otrās frontes atklāšanas Eiropā ir viens no nozīmīgākajiem un izšķirošākajiem Otrā pasaules kara notikumiem, līdz kara beigām vēl bija tālu, jo drīz nacistu atbalstītāji nostiprināja savas pozīcijas cerībā aizstāvēt Trešo reihu. Raidījuma “Pasaules kara noslēpumi no putna lidojuma” veidotāji piedāvā palūkoties uz Otrā pasaules kara laukiem no augšas un atklāt maz zināmos faktus par kaujām, kuras bija izšķirošas nacistu sagrāvē.

Tomēr, lai cik daudz mēs šobrīd zinātu par Trešā reiha vadoni, viņa dzīvi, cīņu un nāvi, kā arī Otro pasaules karu, pētnieki turpina uzdot jautājumus un meklēt atbildes. Tā ka pilnīgi iespējams, ka nākotnē mūs sagaida aizvien jauni atklājumi par nacistiskās Vācijas fīreru.

Raidījuma “Hitlers: Trešā Reiha zudušie ieraksti” pirmizrāde 15. septembrī kanālā “National Geographic”, savukārt 19. septembrī “National Geographic” piedāvā aizraujoša raidījuma “Pasaules kara noslēpumi no putna lidojuma” pirmizrādi.