Arodbiedrību savienība: Būtu bijis vēlams sociālos partnerus iesaistīt ātrāk

Viņš to saistīja ar koalīcijas un valdības veidošanas procesu, kas bija sarežģīts un neskaidrs, jo nebija skaidrs, cik plaša būs nākamā koalīcija.

Baldzēns teica, ka tika dota iespēja iesūtīt priekšlikumus deklarācijai un virkne priekšlikumu tika ņemti vērā. LBAS priekšsēdētājs atzīmēja, ka veselības aprūpei ir paredzēti 12% no valdības kopējiem izdevumiem, bet arodbiedrības tikšanās laikā uzsvēra, ka ir nepieciešami vismaz 12%, jo veselības jomā situācija ir dramatiska un investīcijas ir kritiski nepieciešamas, bet par to vēl būšot diskusijas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite pozitīvi vērtēja, ka deklarācijas projekts ir kompakts un īss, taču uzņēmēju organizāciju ieskatā ir svarīgi nodefinēt ekonomiskos mērķus. LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ''sajuta'' ambīciju trūkumu deklarācijas projekta ekonomiskajā plānā, teica Bite, norādot, ka mērķis ir audzēt ekonomikas lielumu, lai spētu finansēt izaicinājumus drošības, sociālajā un citās jomās.

Pēc Ministru prezidentes amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) vārdiem, sociālie partneri esot atzinuši, ka ir patīkami pārsteigti, ka deklarācija ir īsa, saprotama un lakoniska.

Partneri esot vienojušies, ka būtu labi arī turpmāk tikties šādā formātā ar plašu koalīciju, nevis tikai Ministru prezidentu, lai uzturētu sociālo un pilsonisko dialogu, kas ir svarīgs arī koalīcijas partneriem.

Kā norādīja Siliņa, arodbiedrībām ir svarīgi sociālie jautājumi, liekot akcentu, piemēram, uz minimālās algas celšanu, bet ''Pilsoniskajai Aliansei'' ir svarīgi, lai valdība uztur pilsonisko dialogu. Ar Latvijas Pašvaldību savienību šodien tika izrunāts, kādā veidā risinās apdzīvotības problēmas, kā arī svarīgs jautājums esot par pašvaldību finansējumu. Savukārt ar Latvijas Darba devēju konfederāciju tika plaši pārrunāts, cik eksporta spēja un produktivitāte un efektīva pārvaldība ir ļoti būtiska.

Kā ziņots, JV, ZZS un "Progresīvie" - apņēmušies pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz 2023.gada beigām, kā arī uz robežas ar Krieviju, liecina valdības deklarācijas projekts.

Deklarācijas projektā ir trīs sadaļas un 39 punktos apkopoti jaunās valdības galvenie sasniedzamie mērķi un uzdevumi.

Deklarācijas virsmērķī teikts, ka Latvija ir latviska, labklājīga, droša un iekļaujoša Eiropas valsts, kura ilgtspējīgi attīstīsies demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā. Reizē brīvība, demokrātija, tiesiskums un latviskā kultūrtelpa ir valsts pamatvērtības, kuras caurvij ikvienu mūsu lēmumu. Iesaistot sabiedrību un veicinot iedzīvotāju izglītību visa mūža garumā, panāksim vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas ikvienam Latvijā dzīvot cieņpilnu dzīvi un īstenot savus mērķus.

Partneri arī vienojušies par konkrētiem darbiem, kas jāpaveic līdz šā gada beigām, kas tiks vēl pievienoti deklarācijai.

Topošā koalīcija vienojusies līdz gada beigām ieviest mehānismus elektroenerģijas sadales tīklu tarifu pieauguma daļējai kompensācijai, kā arī risinājumus hipotekāro kredītu refinansēšanas pakalpojumu plašākam piedāvājumam un novērst administratīvos un finanšu ierobežojumus klientu pārejai starp kredītiestādēm. Partneri apņēmušies ieviest banku peļņas nodokli un ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kā arī nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu un izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.