Dominikāna no piektdienas slēdz robežu ar Haiti, saasinoties diplomātiskam strīdam par pieeju abu valstu kopīgai upei, ceturtdien paziņoja Dominikānas prezidents Luiss Abinaders.
Dominikāna slēdz robežu ar Haiti ūdens strīda dēļ (1)
Dominikānas valdība kopš septembra sākuma ir paudusi neapmierinātību ar Haiti plāniem būvēt kanālu uz Dahabonas (Slaktiņa) upes, jo šādi tiktu pārkāpti vairāki robežlīgumi starp abām valstīm.
No piektdienas rīta "visa Dominikānas Republikas robeža - sauszemes, jūras un gaisa [robeža] - būs slēgta" "tik ilgi, cik nepieciešams", sacīja prezidents.
Viņš nosauca kanāla būvniecību, kuras mērķis ir nodrošināt ūdeni Haiti lauksaimniekiem, par "provokāciju, kuru šī valdība negrasās pieņemt".
Haiti atbildēja ar paziņojumu, ka tai ir tiesības izmantot šo upi saskaņā ar 1929.gadā noslēgtu vienošanos. "Haiti Republika var pieņemt suverēnus lēmumus par savu dabas resursu izmantošanu," teikts valdības paziņojumā.
Starp abām valstīm ilgi pastāv saspīlētas attiecības, kuras ir saasinājusi migrācija no nabadzības un vardarbības pārņemtās Haiti uz turīgāko Dominikānu.
Ūdens strīda ietvaros Dominikāna pirmdien apturēja vīzu piešķiršanu Haiti pilsoņiem. Jau pagājušajā nedēļā tā slēdza Dahabonas robežpārejas punktu, kur divreiz nedēļā bija rīkots pārrobežu tirgus.
Haiti, kas ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm, jau gadiem ilgi ir piemeklējusi ekonomiska un politiska krīze, kuru saasina bandu vardarbība.
Bandas kontrolē apmēram 80% no Haiti galvaspilsētas Portoprensas, un tur ierasta parādība ir vardarbīgi noziegumi, tostarp nolaupīšana pret izpirkumu, bruņotas laupīšanas un automašīnu aizdzīšana.
Tūkstošiem haitiešu bēg no savas valsts, meklējot darbu Dominikānā, kas uz to atbildējusi, padarot stingrāku imigrācijas politiku.
Dominikāna ceļ 160 kilometrus garu betona mūri uz 380 kilometrus garās robežas ar Haiti, mēģinot apturēt nelegālo imigrāciju.