Kārtējais Putina ambiciozais gāzes projekts nonācis uz izgāšanās robežas (15)

Lai gan ir pagājis gandrīz gads, kopš Putins paziņoja par gāzes mezgla ideju, Krievijas un Turcijas sarunas ir iestrēgušas un tās pavada nesaskaņas, vēsta “Reuters”, atsaucoties uz diviem situāciju pārzinošiem avotiem.

Pēc viena avota teiktā, galvenais strīdu iemesls ir vadības jautājumi. "Viņi cīnās par to, kuram vajadzētu pārvaldīt gāzes mezglu," skaidroja aģentūras avots.

Cits "Gazprom" tuvu stāvošs avots aģentūrai “Reuters” apstiprināja, ka “problēmas pastāv”: puses nevar vienoties par projekta vadību.

Gāzes mezgls, pēc Kremļa domām, varētu tikt darbināts ar piegādēm pa cauruļvadiem “TurkStream” un “Blue Stream”. Tas ir ļoti nepieciešams projekts kompānijai “Gazprom”, tai rastos iespēja atgūt piekļuvi sev svarīgajam Eiropas tirgum, kas pēc gāzesvadu “Nord Stream” uzspridzināšanas vairs nav pieejams.

Mēģinājumi vienoties par gāzes piegāžu palielināšanu Ķīnai beidzās veltīgi. Sji Dzjiņpina vizītes laikā Maskavā Putins ierosināja ik gadu Ķīnai piegādāt 100 miljardus kubikmetru, sešas reizes vairāk nekā pašlaik. Bet Sji tā arī neparakstīja ilgi gaidīto līgumu par cauruļvada “Sila Sibiri-2” būvniecību. Turklāt - drīz vien Ķīna apstiprināja alternatīvu projektu, kas paredz iegādāties Turkmenistānas gāzi.

“Gazprom” pirmajā pusgadā Eiropai piegādāja tikai 12,1 miljardu kubikmetru gāzes – trīs reizes mazāk nekā pērn, kas uzņēmumam kļuva par sliktāko gadu visā tā mūsdienu vēsturē.

Ja gāzes piegāžu apjomi būs nemainīgi, tad līdz gada beigām Eiropa no Krievijas saņems aptuveni 24 miljardus kubikmetru gāzes, salīdzinot ar 62 miljardiem pērn un 170-180 miljardiem “Gazprom” 2017.-2019. gadu posmā.

“Gazprom” tik maz gāzes kā šogad Eiropai nav pārdevis kopš 70. gadu otrās puses. 1975. gadā gāzes eksporta apjomi uz Eiropu sastādīja 19,3 miljardus kubikmetru gadā, bet 1980. gadā pēc liela līguma noslēgšanas ar Vāciju – jau 54,8 miljardus.

Visa Krievijas gāzes stratēģija "ir izrādījusies pašiznīcinoša un pilnīga neveiksme", saka domnīcas “Bruegel” analītiķis Simons Tagliapetra.

"Kremlis domāja, ka, izmantojot gāzi kā ieroci pret ES, viņi panāks tūlītēju atbalsta samazināšanos Ukrainai, bet tas izrādījās pilnīgi nepareizi,” sacīja Tagliapetra.

Krievijas gāzes daļa Eiropas tirgū kopš 2021.gada pirmā pusgada ir samazinājusies līdz 10%, liecina “Bruegel”. Tajā pašā laikā Eiropas gāzes krātuvju aizpildījums ir rekordaugstā līmenī, un gatavošanās ziemai ir pabeigta vairākus mēnešus pirms grafika.

"Krievija ir zaudējusi savu galvenās globālās gāzes eksportētājas statusu. Zaudējusi to uz visiem laikiem," saka Tagliapetra.